Saliedēta sabiedrība

  1. “Saskaņa” iestājas par vienotas un saliedētas daudzveidīgas sabiedrības tapšanu Latvijā, par Latvijas Republikas kā multikulturālas demokrātiskas valsts attīstību. Nepieciešams priekšnosacījums tam ir Latvijas iedzīvotāju savstarpēja uzticēšanās. Tās nostiprināšana balstās uz cieņpilnu valsts attieksmi pret visām Latvijas etniskajām grupām piederīgo personu vajadzībām, t.sk. iespēju lietot dažādas valodas, vienlaikus apzinoties savu atbildību par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas lietošanu sabiedrībā.
  2. Latvijā pašsaprotamai ir jābūt iespējai ikvienam publiskā vietā sarunāties un saņemt atbildi latviešu valodā. Tikpat pašsaprotama ir ikviena skolas beidzēja prasme lietot latviešu valodu.
  3. Latviešu valoda un kultūra ir nostiprināma un attīstāma sasaistē ar Latvijas mazākumtautību valodas un kultūras saglabāšanu un attīstīšanu, mazākumtautībām piederīgo personu kultūras identitātes nodrošināšanu.
  4. Līdzās skolām ar latviešu mācībvalodu un skolām ar mazākumtautības mācībvalodu ir jāattīsta arī divplūsmu skolas ar dažām mācībvalodām, kurās īsteno gan vispārējās izglītības programmas, gan mazākumtautību izglītības programmas un kurās ir vide, kas nodrošina mazākumtautībām piederīgo bērnu un pusaudžu kultūras identitāti, vienlaikus veicinot latviešu valodas apguvi un dažādām etniskajām grupām piederīgo skolēnu saskarsmi un savstarpēju aizspriedumu pārvarēšanu.


Mācībvalodas       

  1. Lai bērni un pusaudži pilnvērtīgi apgūtu ģimenes valodu, pārņemtu ģimenes kultūras tradīcijas un apzinātu tās unikalitāti un vērtību, lai veiksmīgi attīstītos viņu intelektuālās spējas, lepnums par piederību vecāku kultūrai un pašcieņa, mācībām skolā ir jānotiek pārsvarā ģimenes valodā.
  2. Mācību satura apguve ģimenes valodā veicina tās labāko apguvi un sekmju paaugstināšanos citos mācību priekšmetos. Tādējādi izglītības ieguve ģimenes valodā nodrošina vienlīdzīgu piekļuvi labai izglītībai visiem Latvijas iedzīvotājiem.
  3. Izglītības sistēmai ir jānodrošina mācībvalodu brīva izvēle jeb dažādas mācībvalodu lietošanas iespējas atbilstoši izglītojamā vecāku vēlmei un paša izglītojamā vēlmei un gatavībai – (a) latviešu valodā vai (b) atbilstoši Izglītības likuma normām par mācībvalodu lietojumu mazākumtautību izglītības programmās, vai (c) atbilstoši Izglītības likuma normām, kurās noteikts, kādos gadījumos izglītību var iegūt citā valodā, t. sk. iestādēs, kuras paredz citi likumi.
  4. Ir jānodrošina augstskolā skolotāju sagatavošana mācību priekšmetu pasniegšanai vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības posmos Latvijas mazākumtautību valodās, vai arī ir jāslēdz starpvalstu vienošanās par skolotāju sagatavošanu ārzemēs, kuri spētu Latvijas skolās mācīt mazākumtautību valodās.
  5. Daļēji mācību priekšmetu apguvei ir jānotiek latviešu valodā. Ir arī nepieciešama efektīva latviešu valodas kā mācību priekšmeta apguve stundās, sadalot klases grupās un izmantojot Latviešu valodas aģentūras izstrādātos mācību līdzekļus un mācību metodes. Ir jāpastiprina latviešu valodas kā mācību priekšmeta mācīšanas kvalitātes kontrole. Ir jānodrošina, lai visās skolās, kur tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas, būtu nepieciešams augsti kvalificēto latviešu valodas skolotāju skaits.
  6. Par tiesisko pamatu mazākumtautību valodu lietošanai vispārējās izglītības posmā “Saskaņa” uzskata Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Konvencija paredz, ka, ja ir pietiekams pieprasījums, mazākumtautībām piederīgām personām jābūt pienācīgām iespējām iegūt izglītību mazākumtautības valodā teritorijā, kuru viņas apdzīvo vēsturiski vai lielā skaitā. Latvija ir ratificējusi šo konvenciju, tādējādi tā nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi. Konvencijas pārraudzības orgāns Konsultatīvā komiteja, kā arī Eiropas Padomes Ministru komiteja vairākkārt norādīja uz konvencijas normu īstenošanas nepilnībām Latvijā, šī kritika jāņem vērā. Arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas rekomendācijas šajā jomā iesaka, ka pamatskolā mācību programmu vislabāk būtu apgūt mazākumtautību valodā, bet vidusskolā liela daļa mācību priekšmetu būtu jāmāca mazākumtautību valodā.


Pāreja uz mācībām valsts valodā

  1. Sabiedrības integrāciju, kas prasa pienācīgu latviešu valodas apguvi, valsts voluntāri reducē līdz mazākumtautībām piederīgo bērnu mācībām latviešu valodā. Pāreja uz mācībām latviešu valodā ir uzsākta bez jebkādā zinātniskā pamatojuma, objektīviem pētījumiem, bez saskaņošanas ar bērnu vecākiem un bez plašām konsultācijām ar profesionāļu organizācijām. Šādi pārejot uz mazākumtautībām piederīgo bērnu mācībām latviešu valodā, valsts ignorē savas starptautiskās saistības un norobežojas no Latvijas mazākumtautību izglītības vēsturiskām tradīcijām. Pētījumu dati liecina, ka pēc mācību valodas maiņas bieži būtiski pasliktinājās skolēnu zināšanu kvalitāte, pirmkārt eksaktās zinātnēs, un pat valsts valodā.
  2. Mazākumtautību izglītībai pārejot uz latviešu valodu, mazākumtautībām piederīgo bērnu un pusaudžu mācības latviešu valodā lielā mērā aizstāj mācības ģimenes valodā, kļūstot par vienīgo iespēju iegūt vispārējo izglītību, un, tā kā pamatizglītība Latvijā ir obligāta, mācības pamatskolā latviešu valodā var kļūt mazākumtautībām nenovēršamas un uzspiestas.
  3. “Saskaņa” iebilst pret mācību mazākumtautību valodās vēl lielāku aizstāšanu ar mācībām latviešu valodā, kura ir sākusies 1998. gadā ar Izglītības likuma pieņemšanu, jo tādējādi mazākumtautībām piederīgo bērnu izglītības kvalitāte tiek pakļauta vēl lielākam riskam un apdraudēta mazākumtautībām piederīgo ģimeņu kultūras identitāte.
  4. Covid-19 pandēmijas apstākļos skolēniem, kuri attālināti mācās mazākumtautību pamatizglītības programmās, ir radies papildu slogs, apgūstot mācību saturu valodā, kas nav viņu ģimenes valoda. Šis slogs ir īpaši smags sākumskolā, dažreiz nepanesams un nesamērīgi apgrūtinošs vecākiem.


Jaunās Mazākumtautību izglītības iestādes

  1. Nemainot esošo Izglītības likumu un izmantojot likumā noteikto normu par to, ka citā valodā izglītību var iegūt arī iestādēs, kuras paredz citi likumi, ir jāpieņem, speciāls Mazākumtautību izglītības iestāžu likums. Šis likums papildus esošajām skolām nosaka jauna veida izglītības iestādes, proti, mazākumtautību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādes dibināšanu vai izveidošanu jau esošās skolas reorganizācijas procesā. Mazākumtautību izglītības iestāžu likums atbilst Latvijas vēsturiskām tradīcijām, t.sk., 1919. g. Mazākumtautību skolu iekārtas likumam.
  2. Mazākumtautību izglītības iestādē tiek īstenots mācību priekšmets “Latvijas mācība”, kurš nodrošina latviešu valodas, Latvijas vēstures un kultūras, Latvijas dabas un ģeogrāfijas apguvi latviešu valodā tādā mācību stundu skaitā, lai dotu iespēju īstenot mazākumtautību izglītības iestāžu izglītības programmu pārsvarā izglītojamo ģimenes valodā. Latviešu mācībvalodas lietojumam mazākumtautību vidējā izglītības iestādē ir jābūt tādam, lai nodrošinātu tās beidzējiem iespēju viegli apgūt mācību saturu augstskolā latviešu valodā.
  3. Mazākumtautību izglītības iestādes padomei ir jābūt tādai kompetencei mācībvalodu lietojuma noteikšanā mācību priekšmetu apguvei, kas ļautu mazākumtautību izglītības iestāžu izglītības programmai īstenoties pārsvarā izglītojamo ģimenes valodā.


Pilsoniskā sabiedrība par mācībām ģimenes valodā

  1. gada Centrālās statistikas pārvaldes apsekojumā[1] iegūtie rezultāti rāda, ka 61,3% iedzīvotāju mājās runā latviski, ikdienā krieviski runājošo īpatsvars bija 37,7%. Citās valodās runā mājās 1% iedzīvotāju (baltkrievu valodā, ukraiņu valodā, poļu valodā, lietuviešu valodā u.c.). Līdz ar to 38,7% Latvijas iedzīvotāju runā mājās mazākumtautību valodās. Vairāk par 27 procentiem skolēnu apguva (daļēji) vispārējās izglītības programmas mazākumtautību valodās 2018./2019. mācību gadā[2]. Vecākiem un aizbildņiem ir pamatotas tiesības prasīt, lai no viņu samaksātajiem nodokļiem valsts nodrošinātu mācīšanos pirmkārt tajā valodā, kurā viņi audzina savus bērnus.

Īpaši aktuālas šīs tiesības ir krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, kas ir 97,4% no mazākumtautībām piederīgo personu kopējā skaita, un tiem 97,1% skolēnu, kas, apgūstot mazākumtautību izglītības programmas, mācījās krievu valodā, jo starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju nav noslēgts starpvalstu līgums par sadarbību izglītības jomā – atšķirībā no attiecībām ar citām valstīm, ar kurām līgumi par atbalstu mācībām mazākumtautību valodās ir noslēgti.

  1. “Saskaņa” atbalsta Latvijas mazākumtautībām piederīgo personu tiesības pamatot un ar demokrātiskām metodēm publiski aizstāvēt savas prasības par mācībām ģimenes valodā, t.sk., mācību dzimtajā valodā atbalstam veidot nevalstiskās organizācijas un pretoties nedemokrātiski uzspiestai vispārējās izglītības latviskošanas politikai.

[1]https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/iedzivotaji/meklet-tema/2747-608-latvijas-iedzivotaju-dzimta-valoda-ir-latviesu

[2] https://www.izm.gov.lv/lv/oficiala-statistika-par-visparejo-izglitibu