I. Vispārīgie noteikumi

  1. „Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija (turpmāk tekstā – partija) ir politiskā organizācija, kas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī šiem statūtiem (turpmāk tekstā – statūti) un programmu.
  2. Partijas pilnais nosaukums ‒ „Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija. Partijas nosaukuma saīsinājums – „Saskaņa” SDP.
  3. Partija ir juridiska persona, tai ir savs norēķinu konts bankā un savs zīmogs.

II.          Partijas darbības mērķi, uzdevumi un metodes

  1. Partijas pamatmērķis ir tiesiskas valsts izveide, kas tiktu balstīta uz cilvēka cieņas, morāles vērtību, tikumības, brīvības, atbildības, vienlīdzības, solidaritātes, sociālā taisnīguma, tolerances, likuma varas un demokrātijas principiem.
  2. Partijas uzdevumi:
    • nodrošināt cilvēka tiesību un brīvību ievērošanu;
    • izveidot efektīvu un sociāli orientētu tirgus ekonomiku;
    • izveidot valsts varas sistēmu, kas ir spējīga garantēt visu iedzīvotāju dzīvības, brīvības un drošības aizsardzību, labklājību, dzīves stabilitāti, veselīgu vidi, likumu izpildi;
    • politiski informēt un izglītot iedzīvotājus;
    • paust plašu sabiedrības slāņu viedokļus jebkādos sabiedriskās dzīves jautājumos, informēt par tiem valsts varas un pašvaldību institūcijas, masu informācijas līdzekļus, iedzīvotājus;
    • iesaistīt iedzīvotājus sabiedriskās un politiskās dzīves aktivitātēs, valsts un pašvaldību problēmu risināšanā;
    • izstrādāt sabiedriskās un valstiskās attīstības programmas, piedalīties to īstenošanā.
  3. Partijas darbības metodes:
    • izplatīt informāciju par partiju, paust un izskaidrot tās ideoloģiskās nostādnes, mērķus un uzdevumus, skaidrot partijas pozīciju sabiedrībai konkrētos jautājumos ar miermīlīgu un legālu līdzekļu palīdzību;
    • veikt politisko darbību, piedaloties visu līmeņu vēlēšanās un izvirzot deputātu kandidātus;
    • piedalīties valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju izveidē;
    • veidot nozaru komitejas partijas analītiskajai darbībai un partijas biedru sagatavošanai darbam valsts pārvaldes institūcijās. Nozares komitejas veic nozares darba analīzi un piedalās likumprojektu un citu normatīvo aktu projektu izstrādē, kā arī ēnu Ministru kabineta programmas un partijas programmas izstrādē;
    • aktīvi sadarboties ar partijas programmas atbalstītājiem (atbalstītājiem partijas darbībā ir konsultatīvs raksturs);
    • vērsties ar ierosinājumiem un priekšlikumiem valsts un pašvaldību institūcijās;
    • sniegt visu veidu atbalstu partijas pārstāvjiemvalsts un pašvaldību institūcijās;
    • noliegt jebkādas nacionālā, reliģiskā, sociālā vai šķiru naida kurināšanas akcijas un aicinājumus lietot vardarbību.
  4. Partija darbojas Latvijas teritorijā, kā arī ārpus tās robežām, vietās, kur ir izveidotas partijas teritoriālās organizācijas, grupas, kopasun interešu klubi.

III.       Partijas biedri

  1. Par partijas biedriem var būt 18 gadu vecumu sasniegušas personas, kuras ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas nav Latvijas pilsoņi, bet kas uzturas Latvijas Republikā, neatkarīgi no sociālās, rasu un nacionālās piederības, profesijas, mantiskā stāvokļa, filozofiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības, kuras atzīst partijas programmu un statūtus.
  2. Partijas biedra piederību partijai apliecina partijas biedra iekļaušana partijas biedru reģistrā un partijas biedra karte. Partijas biedrs nevar vienlaikus būt citas partijas biedrs.
  3. Partijas biedrs darbojas tikai vienā partijas teritoriālajā organizācijā. Iestāties partijā vai mainīt savu darbību citā partijas teritoriālajā organizācijā var, ņemot vērā vienu no šiem nosacījumiem:

3.1. attiecīgajā administratīvi teritoriālajā vienībā, kur izveidota partijas teritoriālā organizācija, ir personas deklarētā dzīvesvieta;

3.2. attiecīgajā administratīvi teritoriālajā vienībā, kur izveidota partijas teritoriālā organizācija, ir personas darbavieta;

3.3. attiecīgajā administratīvi teritoriālajā vienībā, kur izveidota partijas teritoriālā organizācija, ir personai piederošs nekustamais īpašums.

  1. Lēmumu par partijas biedra uzņemšanu partijā pieņem teritoriālās organizācijas valde, pamatojoties uz personas, kura vēlas kļūt par partijas biedru, rakstveida iesniegumu un vismaz divupartijas biedru parakstītām rekomendācijām. Lēmumu par partijas biedra uzņemšanu partijā pieņem ne vēlāk kā 30 dienu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas. Par pieņemto lēmumu partijas teritoriālā organizācija rakstveidā informē partijas valdi.
  2. Ja teritoriālās organizācijas valde ir pieņēmusi lēmumu par atteikumu uzņemt partijā personu, kura vēlas kļūt par partijas biedru, minētajai personai ir tiesības pieprasīt šī lēmuma izskatīšanu partijas valdē, kuras lēmums ir galīgs.
  3. Visiem partijas biedriem ir vienādas tiesības. Katrs partijas biedrs ir tiesīgs:
    • piedalīties partijas politikas un darbības noteikšanā, izvirzot priekšlikumus partijas darba tālākai uzlabošanai un pilnveidošanai, izklāstot savus uzskatus un piedaloties visu izskatāmo jautājumu brīvā apspriešanā un demokrātiskā izlemšanā;
    • izvirzīt kandidatūras, t. savu kandidatūru, vēlēšanām, vēlēt un būt ievēlētam jebkurā partijas institūcijā, jebkurā amatā, kā arī par partijas kongresa delegātu, personiski piedaloties balsošanā;
    • apvienoties, izveidojot partijas teritoriālo organizāciju;
    • izveidot interešu klubus un nozaru komitejas, lai veicinātu partijas biedru aktivitāti un paaugstinātu to profesionālismu;
    • regulāri saņemt informāciju par partijas institūciju darbību;
    • piedalīties nevalstisko organizāciju darbā, ja to principi un darbība nav pretrunā ar partijas programmu;
    • apturēt savu darbību partijā uz nenoteiktu laiku, ar rakstveida iesniegumu vēršoties pie partijas valdes;
    • brīvi izstāties no partijas, paziņojot par to rakstiski un nododot biedra karti.
  4. Katra partijas biedra pienākums ir:
    • sekmēt partijas programmas īstenošanu un statūtu ievērošanu;
    • rūpēties par partijas autoritāti sabiedrībā;
    • aktīvi piedalīties partijas darbā un vēlēšanu kampaņās;
    • veikt pašizglītošanos sociāldemokrātijas jautājumos un paaugstināt savu politiskās izglītības līmeni;
    • popularizēt sociāldemokrātijas idejas sabiedrībā;
    • būt tolerantam pret atšķirīgu viedokļu paudējiem;
    • maksāt biedru naudu;
    • sniegt paskaidrojumus pēc partijas pārvaldes institūciju, Ētikas komisijas vai Revīzijas komisijas pieprasījuma;
    • pildīt partijas institūciju lēmumus.
  5. Partijas biedrs, kas vēlas izstāties no partijas, par to rakstveidā paziņo tai teritoriālajai organizācijai, kurā partijas biedrs reģistrējies, un nodod partijas biedra karti. Teritoriālās organizācijas vadība rakstveidā par to informē partijas valdi.
  6. Izvērtējot partijas biedra darbību, partijas biedram var piemērot šādus disciplinārsodus: piezīme vai brīdinājums, kā arī pieņemt lēmumu par partijas biedra izslēgšanu. Jautājumu par biedra disciplināro sodīšanu vai izslēgšanu no partijas teritoriālās organizācijas valde izskata pēc pašas iniciatīvas, Revīzijas komisijas vai Ētikas komisijas ierosinājuma.
  7. Partijas biedru no partijas var izslēgt teritoriālās organizācijas valde pēc piecu partijas biedru, partijas valdes locekļa, Revīzijas komisijas vai Ētikas komisijas ierosinājuma, ja:
    • partijas biedrs pārkāpj statūtus un/vai nepilda partijas pārvaldes institūciju lēmumus;
    • partijas biedrs ceļ neslavu partijai, partijas biedriem, partijas izvirzītajiem deputātu kandidātiem un/vai deputātiem;
    • partijas biedrs ir iestājies citā partijā vai bez partijas valdes rakstveida piekrišanas kandidē vēlēšanās no cita vēlēšanu saraksta;
    • partijas biedrs darbojas pretēji partijas mērķiem un uzdevumiem;
    • tiesa atzinusi partijas biedru par vainīgu tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
  8. No partijas izslēgtajam partijas biedram ir tiesības divu mēnešu laikā no lēmuma par izslēgšanu pieņemšanas dienas iesniegt apelāciju partijas valdē, kuras lēmums ir galīgs.

IV.       Partijas struktūrvienības

  1. Partijā darbojas teritoriālās organizācijas, koordinatori, apkaimes koordinatori, Jaunatnes organizācija, kas tiek izveidotas saskaņā ar šiem statūtiem, un to galvenais uzdevums ir sekmīgas partijas darbības nodrošināšana attiecīgajā administratīvajā teritorijā.
  2. Lai koordinētu partijas teritoriālo organizāciju darbību Latvijas Republikas Saeimas deputātu kandidātu vēlēšanu laikā, vēlēšanu apgabalos tiek izveidoti apgabala centri.
  3. Visas partijas teritoriālās organizācijas izmanto partijas nosaukumu, papildus norādot teritoriālo piederību.
  4. Teritoriālās organizācijas

4.1. Teritoriālo organizāciju izveido partijas valde pēc piecu partijas biedru vai partijas valdes iniciatīvas. Vienā Latvijas Republikas administratīvi teritoriālajā vienībā nevar izveidot vairāk kā vienu partijas teritoriālo organizāciju. Katrs partijas biedrs darbojas vienā partijas teritoriālajā organizācijā.

4.2. Teritoriālajā organizācijā ietilpst grupas, apkaimes grupas, kopas, kuru izveidošana tiek apstiprināta ar teritoriālās organizācijas valdes lēmumu. Partijas teritoriālās organizācijas ar partijas valdes piekrišanu var apvienoties vienā lielākā teritoriālā organizācijā, saglabājot katras partijas teritoriālās organizācijas patstāvīgumu.

4.3. Teritoriālās organizācijas ir patstāvīgas savā darbībā, īstenojot partijas programmu un kongresa, domes un partijas valdes lēmumus savā administratīvajā teritorijā.

4.4. Teritoriālās organizācijas lēmējinstitūcija ir kopsapulce (konference), kuru sasauc ne retāk kā reizi kalendārajā gadā. Par kopsapulces (konferences) sasaukšanas vietu, laiku un darba kārtību tiek paziņots attiecīgajā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem partijas biedriem ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms tās. Teritoriālo organizāciju kopsapulces ir atklātas, izņemot gadījumus, kad vairāk par pusi no kopsapulces dalībniekiem pieprasa slēgtu kopsapulci, kurā ir tiesības piedalīties tikai partijas biedriem.

4.5. Teritoriālās organizācijas kopsapulces (konferences) kompetence:

4.5.1. lemt par biedru atbrīvošanu vai daļēju atbrīvošanu no biedru naudas maksājuma;

4.5.2. ievēlēt teritoriālās organizācijas izpildinstitūcijas (valdi, Revīzijas komisiju un Ētikas komisiju), nosakot to skaitlisko sastāvu un vienlaikus ievēlot izpildinstitūciju priekšsēdētājus;

4.5.3. izskatīt un apstiprināt teritoriālās organizācijas izpildinstitūciju ziņojumus;

4.5.4. izvirzīt partijas valdes priekšsēdētāja, valdes, Revīzijas komisijas un Ētikas komisijas locekļu kandidātus;

4.5.5. ievēlēt partijas kongresa delegātus;

4.5.6. izvirzīt deputātu kandidātus Eiropas Parlamenta, Saeimas un pašvaldību vēlēšanām;

4.5.7. noteikt biedru naudas apmēru un rakstveidā par to paziņot partijas valdei.

4.6. Ārkārtas kopsapulci (konferenci) sasauc nedēļas laikā pēc ne mazāk kā vienas trešdaļas visu teritoriālās organizācijas biedru vai koordinatora iniciatīvas. Ja mēneša laikā no pieprasījuma iesniegšanas brīža teritoriālās organizācijas vadība nesasauc ārkārtas kopsapulci (konferenci), biedri, kas pieprasa to sasaukt, vai koordinators var izveidot komiteju ārkārtas kopsapulces (konferences) sasaukšanai.

4.7. Kopsapulce (konference) ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no teritoriālajā organizācijā reģistrēto partijas biedru skaita. Katram biedram ir viena balss.

4.8. Ja kopsapulce nav pilntiesīga kvoruma trūkuma dēļ, atkārtotu kopsapulci ar to pašu darba kārtību sasauc ne vēlāk kā piecpadsmit dienu laikā pēc nenotikušās kopsapulces. Atkārtota kopsapulce ir pilntiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā viena trešdaļa no teritoriālajā organizācijā reģistrēto partijas biedru skaita.

4.9. Lēmumus kopsapulcē (konferencē) pieņem ar klātesošo partijas biedru balsu vairākumu. Lēmumus kopsapulcē (konferencē) pieņem atklātā balsošanā, izņemot gadījumus, kad aizklāto balsošanu pieprasa vairāk nekā puse no kopsapulces dalībniekiem.

4.10. Kopsapulces (konferences) lēmumi tiek ierakstīti protokolā, ko paraksta kopsapulces vadītājs un kopsapulcē (konferencē) ievēlētais sekretārs.

4.11. Balsu skaitīšanu veic kopsapulces laikā ievēlēta balsu skaitīšanas komisija.

4.12. Kopsapulce ievēlē teritoriālās organizācijas valdi, kuras pilnvaru termiņš ir divi gadi.

4.13. Teritoriālās organizācijas kopsapulce daļu no savas kompetences ar atsevišķu lēmumu var nodot teritoriālās organizācijas valdei, izņemot jautājumus par teritoriālās organizācijas izpildinstitūcijas (valdes) ievēlēšanu un teritoriālās organizācijas izpildinstitūcijas (valdes) ziņojumu apstiprināšanu.

4.14. Teritoriālās organizācijas izpildinstitūcija (valde):

4.14.1. vada, organizē un koordinē teritoriālās organizācijas darbību;

4.14.2. nodrošina partijas pārvaldes institūciju un teritoriālās organizācijas kopsapulces lēmumu izpildi;

4.14.3. sasauc teritoriālās organizācijas kopsapulces, nosaka to norises vietu, laiku un darba kārtību;

4.14.4. apstiprina nozaru komiteju, ja tādas tiek izveidotas, nolikumus;

4.14.5. sniedz atskaiti par savu darbu teritoriālās organizācijas kopsapulcei;

4.14.6. pilda ar teritoriālās organizācijas kopsapulces lēmumu nodotās funkcijas;

4.14.7. nodrošina partijas kopsapulces materiālu izplatīšanu teritoriālās organizācijas biedriem;

4.14.8. nodrošina partijas teritoriālās organizācijas biedru reģistru;

4.14.9. partijas valdes pilnvarojuma ietvaros pārvalda partijas mantu;

4.14.10. lemj par biedru uzņemšanu partijā;

4.14.11. lemj par biedru izslēgšanu no partijas un disciplinārsodu piemērošanu partijas biedriem.

  1. Partijas biedru lēmumu par grupas, apkaimes grupas un kopas izveidošanu apstiprina teritoriālās organizācijas valde.

5.1. Ikviena grupa, apkaimes grupa un kopa ietilpst attiecīgajā teritoriālajā organizācijā.

5.2. Teritoriālās organizācijas pārvaldes institūciju lēmumi ir saistoši visām tās teritorijā ietilpstošajām grupām, apkaimes grupām un kopām.

5.3. Grupas, apkaimes grupas un kopas darbu organizē koordinators.

  1. Koordinatori

6.1. Latgalē, Zemgalē, Vidzemē un Kurzemē partijas valde ieceļ pa vienam novada koordinatoram.

6.2. Novada koordinators nodrošina teritoriālo organizāciju saikni ar partijas valdi un koordinē teritoriālo organizāciju un tajos ietilpstošu grupu, apkaimes grupu un kopu darbību.

6.3. Grupas, apkaimes grupas un kopu darbības organizēšanai un nodrošināšanai ar teritoriālās organizācijas kopsapulces (konferences) vai partijas valdes lēmumu tiek ievēlēts to koordinators.

6.4. Koordinatora darbību, tiesības un pienākumus nosaka partijas valdes apstiprināts nolikums.

V.          Partijas pārvaldes institūcijas

  1. Partijas pārvaldes institūcijas ir biedru sapulce, dome un valde.
  2. Partijas biedru sapulces pienākumus statūtos noteiktajā apjomā pilda no biedru kopskaita ievēlēta pārstāvju sapulce (kongress).
  3. Kongress
    • Kongress ir partijas augstākā lēmējinstitūcija. Kongress pilda biedru sapulces pienākumus. Ir kārtējie un ārkārtas kongresi.
    • Kongresa sasaukšanas laiku, norises vietu, darba kārtību, pārstāvības normu, pārstāvju izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību nosaka partijas valde.
    • Kārtējo kongresu sasauc ne retāk kā reizi kalendārajā gadā. Kongresa sasaukšanas laiku, norises vietu un apstiprināto darba kārtību partijas valde paziņo teritoriālajām organizācijām ne vēlāk kā divas nedēļas pirms kongresa. Dokumentu projektus apspriešanai kongresā teritoriālās organizācijas izplata ne vēlāk kā divas nedēļas pirms kongresa. Kongresu starplaikos aktuālo jautājumu apspriešanai tiek sasaukti ārkārtas kongresi. Ārkārtas kongresa sasaukšanu var ierosināt partijas dome, valde, valdes priekšsēdētājs, Revīzijas komisija, kā arī ne mazāk kā viena desmitā daļa biedru, norādot ārkārtas kongresa sasaukšanas iemeslu. Ārkārtas kongresa sasaukšanas vietu, laiku un darba kārtību nosaka partijas valde.
    • Kongress ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no ievēlētajiem kongresa delegātiem. Katram kongresa delegātam ir viena balss.
    • Lēmums kongresā ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem delegātiem, izņemot lēmumus, par kuriem statūtos ir noteikta cita pieņemšanas kārtība. Lēmums par partijas reorganizāciju, likvidāciju, statūtu grozījumiem, izmaiņām programmā un piedalīšanos partiju apvienības dibināšanā ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā divas trešdaļas no klātesošajiem delegātiem. Lēmumus kongresā pieņem atklātā balsošanā, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa vairāk nekā puse no klātesošajiem kongresa delegātiem.
    • Ja kongress nav pilntiesīgs kvoruma trūkuma dēļ, atkārtotu kongresu ar to pašu darba kārtību sasauc ne vēlāk kā piecpadsmit dienu laikā pēc nenotikušā kongresa. Atkārtotais kongress ir pilntiesīgs neatkarīgi no klātesošo delegātu skaita.
    • Kongresu atklāj partijas valdes priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā partijas valdes priekšsēdētāja vietnieks, kuram priekšsēdētājs deleģējis šīs pilnvaras. Pēc kongresa atklāšanas delegāti ievēlē kongresa vadītāju, sekretāru, balsu skaitīšanas un redakcijas komisiju.
    • Kongresa lēmumi tiek ierakstīti protokolā, ko paraksta kongresa vadītājs un sekretārs. Kongresa lēmumi ir saistoši visiem partijas biedriem.
    • Tikai kongress ir tiesīgs:
      • pieņemt lēmumu par partijas darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju;
      • apstiprināt, grozīt un papildināt statūtus un programmu;
      • ievēlēt un atsaukt partijas valdes, Ētikas komisijas un Revīzijas komisijas locekļus, kā arī domes priekšsēdētāju;
      • pieņemt lēmumu par partijas piedalīšanos partiju apvienības dibināšanā;
      • izskatīt un apstiprināt partijas valdes ziņojumus par partijas tālākās attīstības virzieniem un priekšlikumus par partijas darbības stratēģiskiem uzdevumiem;
      • izskatīt un apstiprināt Revīzijas komisijas un Ētikas komisijas ziņojumus;
      • izskatīt jautājumus, kas saskaņā ar partiju darbību reglamentējošajiem likumiem ir partijas biedru sapulces kompetencē;
      • izskatīt jebkurus jautājumus, tajā skaitā tādus, kas ir domes un partijas valdes kompetencē.
  1. Dome
    • Kongresu starplaikā partijas augstākā lēmējinstitūcija ir dome.
    • Domes sastāvā ir domes priekšsēdētājs, kuru atklātās vēlēšanās ievēlē kongress un kura pilnvaru laiks ir divi gadi, un tie partijas biedri, kuri ir pašvaldības, Saeimas un Eiropas Parlamenta deputāti. Domes sēdes sasauc pēc domes priekšsēdētāja vai ne mazāk kā vienas trešdaļas domes locekļu pieprasījuma, norādot domes sēdes norises vietu, laiku un darba kārtību.
    • Domes sēdes atklāj un vada domes priekšsēdētājs. Dome ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no domes locekļiem. Katram domes loceklim ir viena balss.
    • Lēmumus domes sēdē pieņem ar klātesošo domes locekļu balsu vairākumu. Ja balsojumā domes locekļu balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir domes priekšsēdētāja balss.
    • Domes lēmumi tiek ierakstīti protokolā, ko paraksta domes priekšsēdētājs un protokolists.
    • Domes lēmumi ir saistoši visiem partijas biedriem.
    • Domes kompetence:
      • izstrādāt partijas stratēģiju, balstoties uz programmu, statūtiem un kongresa lēmumiem;
      • sniegt paziņojumus un pieņemt lēmumus kārtējos politiskajos jautājumos;
      • kongresu starplaikā izskatīt Revīzijas komisijas ziņojumus par pārkāpumiem un trūkumiem partijas institūciju darbā un pieņemt lēmumus par trūkumu un pārkāpumu novēršanu;
      • sniegt ziņojumus kongresam par partijas tālākās attīstības virzieniem un priekšlikumus par partijas darbības stratēģiskajiem uzdevumiem;
      • ierosināt valdei sasaukt ārkārtas kongresu un tajā iekļaujamiem darba kārtības jautājumiem;
      • atcelt partijas valdes lēmumus, kas ir pretrunā partijas programmai, statūtiem, kongresa un domes lēmumiem;

4.8.7. izskatīt ar partijas valdes lēmumu izslēgto partijas biedru apelācijas.

  1. Valde
    • Valde ir partijas izpildinstitūcija, kas vada un pārstāv partiju.
    • Valdes priekšsēdētāju, tā vietniekus un pārējos valdes locekļus atklātās vēlēšanās ievēlē partijas kongress.
    • Valde sastāv no 23 (divdesmit trīs) valdes locekļiem. Valdes priekšsēdētājs ir partijas vadītājs, kuru ievēlē kongress uz diviem gadiem. Valdes locekli ievēlē amatā uz diviem gadiem.
    • Valdes sēdes sasauc valdes priekšsēdētājs. Valdes ārkārtas sēdes sasauc pēc valdes priekšsēdētāja, Ētikas komisijas, Revīzijas komisijas vai ne mazāk kā vienas ceturtdaļas valdes locekļu pieprasījuma, norādot ārkārtas valdes sēdes sasaukšanas iemeslu un darba kārtību.
    • Valdes sēdes atklāj un vada valdes priekšsēdētājs, tā prombūtnes laikā viens no priekšsēdētāja vietniekiem.
    • Valde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no valdes locekļiem un valdes priekšsēdētājs vai viņa prombūtnes laikā valdes priekšsēdētāja vietnieks, kuram valdes priekšsēdētājs deleģējis savas pilnvaras. Katram valdes loceklim ir viena balss.
    • Lēmums valdes sēdē ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem valdes locekļiem, izņemot šajos statūtos noteiktos gadījumus. Lēmumus valde pieņem atklātā balsošanā. Ja balsojumā valdes locekļu balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir valdes priekšsēdētāja balss.
    • Valdes lēmumi tiek ierakstīti protokolā, ko paraksta valdes priekšsēdētājs un protokolists.
    • Valdes lēmumi ir saistoši izpildei visiem partijas biedriem.
    • Valdes kompetence:
      • organizēt kongresa un domes lēmumu, kā arī partijas programmas izpildi;
      • sagatavot priekšlikumus kongresa sasaukšanai, noteikt pārstāvības normu un ievēlēšanas kārtību, kongresa norises vietu, laiku un darba kārtību;
      • sagatavot dokumentu projektus izskatīšanai kongresā;
      • sniegt paziņojumus kārtējos politiskajos jautājumos;
      • izskatīt teritoriālo organizāciju izvirzītos valdes priekšsēdētāja, valdes priekšsēdētāja vietnieku, valdes, Ētikas komisijas un Revīzijas komisijas locekļu kandidātus, nodrošināt kandidātu publicitāti, izplatot izvirzīto kandidātu sarakstus teritoriālajām organizācijām, un iesniegt apstiprināšanai statūtos noteiktajā kārtībā, kā arī ieteikt savus kandidātus vēlētiem amatiem;
      • lemt par partijas sadarbību ar citām apvienībām, organizācijām, biedrībām, nodibinājumiem, kā arī par personu pilnvarošanu partijas pārstāvēšanai tajās;
      • apstiprināt priekšvēlēšanu programmu Eiropas Parlamenta, Saeimas un pašvaldību vēlēšanām un deputātu kandidātu Eiropas Parlamenta, Saeimas un pašvaldību vēlēšanām sarakstus;
      • pieņemt lēmumus par koalīciju veidošanu ar citu partiju frakcijām;
      • veikt organizatorisko un metodisko darbu, koordinēt teritoriālo organizāciju darbību;
      • izstrādāt un pieņemt dokumentus, kas reglamentē teritoriālo organizāciju darbību;
      • apstiprināt partijas koordinatoru (-us) vēlēšanu apgabalos;
      • izstrādāt, pieņemt un izplatīt instrukcijas, informatīvi metodiskos materiālus;
      • rīkoties ar partijas kustamo un nekustamo mantu;
      • rīkoties ar partijas naudas līdzekļiem saskaņā ar apstiprināto budžetu;
      • sniegt kongresam pārskatus par partijas darbību, atskaites par programmā un statūtos noteikto mērķu īstenošanu;
      • sagatavot normatīvajos aktos noteiktos finansiālās darbības pārskatus un priekšvēlēšanu perioda izdevumu deklarācijas, tajā skaitā partijas ikgadējo finansiālās darbības deklarāciju;
      • apstiprināt partijas budžetu;
      • atbildēt par partijas saimniecisko darbību un sniegt atskaites par līdzekļu izlietojumu;
      • organizēt partijas biedru uzskaiti (reģistru) un atbildēt par biedru naudas iekasēšanu;
      • sasaukt kārtējos unārkārtas kongresus;
      • sasaukt ārkārtas Revīzijas komisijas sēdes, ja ir pamatotas aizdomas par partijas saimnieciskās un finansiālās darbības pārkāpumiem;
      • pieprasīt teritoriālo organizāciju darbības pārskatus;
      • noteikt minimālo biedru naudas apmēru;
      • izvirzīt un apstiprināt deputātu kandidātus Eiropas Parlamenta, Saeimas un pašvaldību vēlēšanām;
      • iecelt zvērinātu revidentu partijas finanšu pārskatu pārbaudes veikšanai. Zvērināta revidenta pilnvaru termiņš ir divi gadi;
      • sagatavot izmaiņas statūtos un partijas programmā un pirms to izskatīšanas kongresā nodot tos apspriešanai partijas teritoriālajām organizācijām;
      • pēc biedra rakstiska iesnieguma uz nenoteiktu laiku apturēt biedra dalību partijā;
      • piemērot partijas biedram disciplinārsodu;
      • izslēgt partijas biedru;
      • izskatīt ar teritoriālās organizācijas lēmumu no partijas izslēgto biedru apelācijas;
      • iecelt koordinatorus (novadu, grupu, apkaimes grupu) un atbrīvot viņus no pienākumu pildīšanas;
      • apstiprināt koordinatoru darbības nolikumu;
      • apstiprināt Jaunatnes organizācijas nolikumu;
      • atstādināt un iecelt teritoriālās organizācijas pagaidu vadību;
      • likvidēt partijas teritoriālo organizāciju, kā arī tajā ietilpstošu grupu, apkaimes grupu un kopu.
    • Valde ir tiesīga izveidot partijas biroju, kas veic partijas ikdienas darbu. Partijas birojs darbojas saskaņā ar valdes apstiprināto nolikumu. Biroja darbu vada biroja vadītājs, kuru ievēlē valde pēc valdes priekšsēdētāja ieteikuma. Biroja skaitlisko sastāvu, funkcijas un atalgojumu nosaka valde.
    • Valdes locekļiem, izņemot valdes priekšsēdētāju, ir tiesības pārstāvēt partiju kopā ar21 (divdesmit vienu) valdes locek
    • Valdes priekšsēdētājs ir tiesīgs pārstāvēt partiju atsevišķi.
    • Valdes priekšsēdētāja kompetence:
      • vadīt un organizēt valdes darbu;
      • pārvaldīt partijas īpašumu un izmantot to atbilstoši partijas mērķiem un uzdevumiem;
      • rīkoties ar partijas naudas līdzekļiem saskaņā ar apstiprināto budžetu, ievērojot statūtos noteikto;
      • sniegt atskaites kongresam par pārskata periodā paveikto;
      • atbildēt par partijas darbu un saimniecisko darbību, organizēt to atbilstoši normatīvo aktu prasībām un partijas iekšējiem saistošajiem dokumentiem;
      • kontrolēt partijas biroja darbu;
      • nodrošināt kongresa un valdes lēmumu izpildi;
      • ierosināt sasaukt ārkārtas kongresu un valdes sēdes;
      • sasaukt valdes un Revīzijas komisijas sēdes;
      • parakstīt normatīvajos aktos noteiktās deklarācijas un priekšvēlēšanu perioda izdevumu deklarācijas, tajā skaitā ikgadējo valdes sagatavoto partijas finansiālās darbības deklarāciju;
      • ieteikt kandidātu partijas ģenerālsekretāra, viņa vietnieka un biroja vadītāja amatam;
      • bez speciāla pilnvarojuma sniegt publiskus paziņojumus partijas vārdā, pārstāvēt partiju attiecībās ar valsts un ārvalstu institūcijām, juridiskām un fiziskām personām Latvijā un ārvalstīs;
      • atvērt norēķinu un citus kontus bankā;
      • pieņemt darbā un atbrīvot no darba partijas darbiniekus;
      • savas kompetences ietvaros izdot pilnvaras un rīkojumus;
      • izskatīt citus jautājumus, kuri ir novadu valdes kompetencē.
    • Valdes priekšsēdētājam ir vietnieki, kurus ievēlē kongress uz diviem gadiem. Valdes priekšsēdētāja vietnieki un pārējie valdes locekļi veic valdes priekšsēdētāja uzticētos uzdevumus, kā arī pilda valdes priekšsēdētāja deleģētos pienākumus viņa prombūtnes laikā.
    • Partijas ģenerālsekretārs un viņa vietnieks ir valdes vēlētas amatpersonas, kas darbojas saskaņā ar valdes apstiprinātu nolikumu. Ģenerālsekretārs organizē valdes lēmumu izpildi un teritoriālo organizāciju informēšanu par tiem.

VI.       Revīzijas komisija

  1. Revīzijas komisiju septiņu cilvēku sastāvā uz diviem gadiem ievēlē kongress statūtos noteiktajā kārtībā.
  2. Revīzijas komisijas sastāvā nevar būt partijas domes vai valdes locekļi.
  3. Revīzijas komisija no sava vidus atklātā balsojumā ievēlē Revīzijas komisijas priekšsēdētāju, tā vietnieku un sekretāru.
  4. Revīzijas komisijas sēdes sasauc Revīzijas komisijas priekšsēdētājs ne retāk kā reizi trijos mēnešos. Revīzijas komisijas ārkārtas sēdes sasauc pēc partijas valdes priekšsēdētāja, valdes vai Revīzijas komisijas locekļa pieprasījuma, norādot ārkārtas sēdes darba kārtību.
  5. Revīzijas komisija ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no Revīzijas komisijas locekļiem. Katram Revīzijas komisijas loceklim ir viena balss.
  6. Lēmumus Revīzijas komisija pieņem ar Revīzijas komisijas locekļu balsu vairākumu atklātā balsošanā. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir Revīzijas komisijas priekšsēdētāja balss. Revīzijas komisijas lēmumi tiek ierakstīti protokolā, ko paraksta klātesošie Revīzijas komisijas locekļi.
  7. Revīzijas komisijas lēmumi ir saistoši visiem partijas biedriem.
  8. Revīzijas komisija regulāri revidē partijas saimniecisko un finansiālo darbību, tās lietderību un likumību, pārbauda partijas grāmatvedību, finanšu stāvokli un īpašumu pārvaldi, partijas kongresa, domes un valdes lēmumu izpildi, kā arī pārrauga, kā partijas institūcijas ievēro statūtos un programmā noteikto, un kontrolē zemākstāvošo institūciju lēmumu atbilstību augstākstāvošo institūciju lēmumiem.
  9. Revīzijas komisija sniedz pārskatu partijas kongresam. Ja kongresu starplaikā Revīzijas komisija konstatē trūkumus un pārkāpumus partijas institūciju darbībā, Revīzijas komisija sniedz ziņojumu domei, pieprasot ārkārtas domes sēdes sasaukšanu.
  10. Revīzijas komisija ir tiesīga ierosināt jautājumu par partijas biedra izslēgšanu no partijas vai disciplinārsoda piemērošanu partijas biedram.
  11. Revīzijas komisija ir tiesīga apturēt teritoriālo organizāciju lēmumu darbību, ja tie ir pretrunā ar partijas statūtiem, līdz brīdim, kad jautājumu par minētā lēmuma atcelšanu neizskata partijas valde.

VII.    Ētikas komisija

  1. Partijas kongresā tiek ievēlēta Ētikas komisija. Ētikas komisija sastāv no septiņiem locekļiem. Ētikas komisijas priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru Ētikas komisijas locekļi atklātā balsojumā ievēlē no sava vidus.
  2. Ētikas komisijas locekļus ievēlē uz diviem gadiem.
  3. Ētikas komisija:
    • izskata ētiska rakstura jautājumus sakarā ar partijas biedra rīcību;
    • izvērtē partijas biedra rīcību, kas neatbilst partijas statūtiem un/vai partijas programmai, mērķiem, kā arī grauj partijas tēlu;
    • ir tiesīga ierosināt jautājumu par disciplinārsoda piemērošanu partijas biedram vai biedraizslēgšanu no partijas;
    • ir tiesīga ierosināt jautājumu par partijas biedram piemērotā disciplinārsoda vai lēmuma par biedra izslēgšanu atcelšanu.
  4. Jautājumu izskatīšana Ētikas komisijā notiek pēc partijas pārvaldes institūciju, partijas biedra, Revīzijas komisijas vai Ētikas komisijas locekļa ierosinājuma.
  5. Ētikas komisija sniedz pārskatu par savu darbību kārtējam kongresam.
  6. Ētikas komisija ir tiesīga pieprasīt ārkārtas domes un valdes sēdes sasaukšanu, lai izskatītu jautājumus, kas saistīti ar tās kompetenci.
  7. Ētikas komisijas pieprasījums partijas biedram sniegt paskaidrojumus ir tam saistošs un izpildāms.
  8. Ētikas komisijas lēmumam ir rekomendējošs raksturs.

VIII. Jaunatnes organizācija

  1. Jaunatnes organizācija ir partijas struktūrvienība, kuru neveido atbilstoši teritoriālajam principam un kura darbojas atbilstoši valdes apstiprinātam Jaunatnes organizācijas nolikumam.
  2. Jaunatnes organizācija ir patstāvīga savā darbībā, īstenojot partijas programmu un kongresa, domes un partijas valdes lēmumus.
  3. Jaunatnes organizācijas augstākā lēmējinstitūcija ir kopsapulce, kuru sasauc ne retāk kā reizi kalendārajā gadā. Par kopsapulces sasaukšanas vietu, laiku un darba kārtību tiek paziņots partijas biedriem ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms tās. Jaunatnes organizācijas kopsapulces ir atklātas, izņemot gadījumus, kad vairāk nekā puse no kopsapulces dalībniekiem pieprasa slēgtu kopsapulci, kurā ir tiesības piedalīties tikai partijas biedriem.
  4. Jaunatnes organizācijas kopsapulces kompetence:
    • ievēlēt Jaunatnes organizācijas izpildinstitūcijas (valdi, Revīzijas komisiju un Ētikas komisiju), nosakot to skaitlisko sastāvu;
    • izvirzīt partijas valdes priekšsēdētāja, valdes, Revīzijas komisijas un Ētikas komisijas locekļu kandidātus;
    • izvirzīt deputātu kandidātus Eiropas Parlamenta, Saeimas un pašvaldības vēlēšanām;
    • organizēt Jaunatnes organizācijas biedru uzskaiti (reģistru);
    • ievēlēt Jaunatnes organizācijas valdi, kuras pilnvaru termiņš ir divi gadi.
  5. Jaunatnes organizācijas izpildinstitūcija (valde):
    • vada, organizē un koordinē Jaunatnes organizācijas darbību;
    • nodrošina partijas pārvaldes institūciju un teritoriālo organizāciju kopsapulces lēmumu izpildi;
    • sasauc Jaunatnes organizācijas kopsapulces, nosaka to norises vietu, laiku un darba kārtību;
    • sniedz atskaiti par savu darbu organizācijas kopsapulcei;
    • pilda ar Jaunatnes organizācijas kopsapulces lēmumu nodotās funkcijas;
    • nodrošina partijas kopsapulces materiālu izplatīšanu biedriem;
    • nodrošina partijas Jaunatnes organizācijas biedru reģistru;
    • sniedz kongresam pārskatus par Jaunatnes organizācijas darbību.

IX.       Finanses un manta

  1. Partijas finanšu līdzekļus saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto veido:
    • biedru nauda;
    • fizisko personu dāvinājumi (ziedojumi);
    • ienākumi no partijas saimnieciskās darbības;
    • citi finansēšanas avoti, izņemot tos, no kuriem ar likumu ir aizliegts finansēt partijas;
    • valsts budžeta līdzekļi likumā noteiktajos gadījumos.
  2. Ar teritoriālās organizācijas lēmumu partijas biedru daļēji vai pilnā apjomā var atbrīvot no biedru naudas maksāšanas, par to rakstveidā paziņojot partijas valdei.
  3. Par partijas finanšu līdzekļu izlietošanu atbilstoši partijas mērķiem un uzdevumiem lemj partijas valde.
  4. Partija neatbild par savu biedru saistībām. Partijas biedri neatbild par partijas saistībām.
  5. Partija par saviem finanšu līdzekļiem valdes noteiktajā kārtībā ir tiesīga iegādāties kustamo un nekustamo īpašumu, kas nepieciešams partijas mērķu un uzdevumu īstenošanai.
  6. Partijas finanšu līdzekļi tiek tērēti pasākumu organizēšanai, telpu nomai, pakalpojumu apmaksai, partijas darbinieku darba samaksai, materiālās palīdzības sniegšanai partijas biedriem, labdarībai u.

X.        Darbība valsts pārvaldē un pašvaldībās

  1. Piedalīšanās visu līmeņu institūciju – Eiropas Parlamenta, Saeimas un pašvaldību – vēlēšanās, cīņa par vietām tajās un partijas programmas nostādņu īstenošana ir galvenais partijas politisko mērķu sasniegšanas ceļš.
  2. Par Eiropas Parlamenta, Saeimas un pašvaldību deputātu kandidātiem tiek izvirzīti partijas biedri. Ja izvirzītais kandidāts nav partijas biedrs, par viņa kandidatūras iekļaušanu vēlēšanu sarakstā tiek pieņemts īpašs partijas valdes lēmums.
  3. Deputātu kandidātu atlase tiek veikta pēc šādiem principiem:
    • jebkuram partijas biedram ir tiesības izvirzīt deputātu kandidātus;
    • jebkuram partijas biedram ir tiesības piedalīties no savas teritoriālās organizācijas izvirzīto kandidātu novērtēšanā un atlasē;
    • izvirzītie deputātu kandidāti paraksta paziņojumu par piekrišanu pildīt deputāta pienākumus.
  4. Izmaiņas un grozījumi deputātu kandidātu sarakstā pirms iesniegšanas vēlēšanu komisijā ir pieļaujami tikai ar valdes vai valdes priekšsēdētāja rakstisku piekrišanu.
  5. No partijas ievēlētajām amatpersonām ir pienākums sniegt domei pārskatus par veikto darbu. Katram deputātam ir pienākums regulāri tikties ar vēlētājiem.
  6. Katram deputātam ir saistoši partijas kongresa, domes un valdes lēmumi.
  7. Saeimas un pašvaldības deputātiem ir saistoši partijas frakcijas lēmumi.
  8. Pašvaldībās ievēlētajiem deputātiem ir saistoši teritoriālās organizācijas lēmumi, kas nav pretrunā ar partijas programmu, statūtiem un pārvaldes institūciju lēmumiem.

XI. Partijas reorganizācijas un pašlikvidācijas kārtība

  1. Lēmumu par partijas reorganizāciju vai likvidāciju ir tiesīgs pieņemt kongress. Lēmums par partijas reorganizāciju un likvidāciju ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā divas trešdaļas no klātesošo delegātu skaita.
  2. Partijas reorganizācijas kārtību nosaka kongresa lēmumi un normatīvie akti.
  3. Kongress pieņem lēmumu par partijas īpašuma un finanšu līdzekļu izlietojumu un sadalījumu reorganizācijas vai likvidācijas gadījumā. Ja šāds lēmums netiek pieņemts, partijas īpašums un finanšu līdzekļi tiek izlietoti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
  4. Partijas likvidāciju veic valdes priekšsēdētājs vai kongresa iecelts likvidators normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Partijas statūti jaunā redakcijā apstiprināti partijas kongresā 26.10.2019.

 

Jānis Urbanovičs

 

„SASKAŅA” sociāldemokrātiskā partija

valdes priekšsēdētājs