Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) aizsākumi ir meklējami 90. gadu pirmajā pusē un tās mērķis allaž ir bijis samazināt teritoriālo sadrumstalotību, ierobežot decentralizācijas līmeni un optimizēt pašvaldību lielumu atbilstīgi sabiedrības vajadzībām un attiecīgajam laika periodam. Sabiedrība strauji attīstās un līdz ar to ir nepieciešami jauni risinājumi, lai šķetinātu samilzušās problēmas valsts pārvaldes jomā.
VARAM ir vairākkārtīgi norādījusi, ka ATR mērķis ir izveidot pārdomātu ekonomiski attīstīties spējīgu administratīvo teritoriju ar vietējām pašvaldībām, spēcīgiem administratīviem centriem, lai nodrošinātu iespēju pašvaldībām realizēt tām likumos noteiktās funkcijas.
“Saskaņas” deputāti uzskata, ka reformas virzība ir pamatota un reforma ir konceptuāli atbalstāma, taču ir būtiski jāmaina tās realizācijas forma. Deputāti uzklausīja pašvaldības, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvju un Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas ekspertu viedokļus, ieteikumus un norādes uz nepilnībām. Nozares speciālisti atzīst, ka VARAM redzējums par ATR ir vispārīgi abstrakts un nesniedz atbildes uz fundamentālajiem jautājumiem.
Eksperti atturīgi vērtē ieceri ieviest ATR, kamēr nav veikta pamatota cēloņu analīze; pienācīga seku analīze; izvērtēta ietekme uz sabiedrības attīstību; izskaidrotas iedzīvotāju dzīves kvalitātes un uzņēmējdarbības vides izmaiņas pēc reformas; izskaidrota ATR reformas saistība ar citām reformām: visa skolu tīkla (ne tikai vidusskolu) optimizāciju, valsts pārvaldes institūciju decentralizāciju, veselības un sociālās aprūpes un transporta sistēmu attīstību; izvērtēta Latvijas teritorijas līdzsvarota attīstība un apdzīvotība; noteiktas precīzas norādes par valsts, pašvaldību un teritoriālo vienību pārvaldes (vai pašpārvaldes) funkciju sadali; izstrādāta un izskaidrota pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pielāgošana pēc reformas; izstrādāts iekšējās un ārējās migrācijas novērtējums un to seku izvērtējums; nodrošināta pašvaldību perifēriju līdzvērtīga pārstāvniecība lēmumu pieņemšanas procesā; izstrādāta un pienācīgi skaidrota reformas rezultātu un efektivitātes novērtēšanas kārtība (rādītāji un metodika).
Šobrīd reforma tiek aplūkota tikai no teritoriālās prizmas skatupunkta, taču tā ir ne tikai par robežām, bet gan par īpašu valsts pārvaldes formu – pašvaldību vai pašpārvaldi, kas tiek organizēta noteiktajā administratīvajā teritorijā. Lai ATR būtu sekmīga un sasniegtu izvirzītos mērķus, nepietiek tikai ar administratīvo teritoriju robežu maiņu un funkciju pārskatīšanu, ir jāpārskata un jāmaina arī finansēšanas modelis, lai tas motivētu, nevis bremzētu reģionu/pašvaldību attīstību, kā tas ir pašlaik.
“Kā reformētā pašvaldība darbosies un iekļausies kopējā valsts pārvaldes struktūrā, skaidrības joprojām nav. Nav arī skaidrības par līdzekļiem, kuri nepieciešami pašas reformas realizēšanai. Nav zināms, kā tik dažādas pašvaldības darbosies pārmaiņu periodā un kas ar tām notiks pēc reformas. Taču vissvarīgākais aspekts šajā jautājumā ir cilvēku labklājība. Daudzi zaudēs darbu, cilvēkiem būs jāmaina paradumi,” skaidro Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga.
Lai kliedētu bažas par VARAM piedāvāto reformu, ir jāskata visa likumprojektu pakotne kopumā – gan administratīvais iedalījums, gan pašvaldību normatīvais regulējums, lai vispusīgi izvērtētu iespējamās sekas uz visu valsts pārvaldi kopumā.
Latvijā joprojām nav izpratnes par vēlamo valsts teritorijas administratīvo dalījumu un pārvaldības struktūru, tādēļ pastāv bažas, ka ATR nespēs īstenot formulētos mērķus un sasniegt apsolītos rezultātus. Piedāvātā ATR projekta sagatavošanā ir ieguldīts liels darbs, tomēr tās ietekme uz valsts sociāli ekonomisko attīstību ir nepietiekami argumentēta un nepietiekoši izskaidrota sabiedrībai.
“Saskaņas” deputāti uzsver, ka visas nepieciešamās pārmaiņas ir jāveic ar sapratni, atbalstu un sadarbībā ar tiem, kurus skar šīs reformas.
