Vēl šī gada sākumā KPV deputāti iesniedza Saeimā it kā Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus “Elektroenerģijas tirgus likumā” (ETL), kuri paredz OIK piemaksu atcelšanu subsidētās elektroenerģijas ražotājiem. Saeima pieņēma lēmumu par šī likumprojekta tālāku izskatīšanu, nododot šo likumprojektu Saeimas Tautsaimniecības komisijai, kuras vadība ir uzticēta KPV frakcijai, un lai gan šī likumprojekta iesniedzēji un virzītāji bija KPV deputāti, šī likumprojekta tālāka virzība Tautsaimniecības komisijā ir apstājusies. Uz brīdi, kad komisija bija palikusi bez komisijas vadītāja, un komisijas augstākais amats – vadītāja vietnieks, piederēja JKP, šis likumprojekts pēc vairāku nedēļu garas pauzes beidzot tika iekļauts komisijas darba kārtībā, bet uzreiz pazuda no tās, līdz ar jaunā komisijas vadītāja, bijušā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV) ievēlēšanu.

Savdabīgi, ja tik tiešām politiķu nolūks bija cīnīties ar šo afēru, kā tas tika solīts sabiedrībai.

Ir acīmredzami, ka OIK atcelšanas likumprojekts ir tapis ekonomikas ministra birojā vai kādā citā vietā, kur izpratne par enerģētiku un ekonomiku ir tik pat virspusēja. Tas balstās uz pretrunīgiem un nepamatotiem apgalvojumiem, paverot iespējas visdažādākajām interpretācijām par šādas rīcības patiesajiem mērķiem.

Notiekošo var vērtēt optimistiski, vai arī reālistiski:

Domājot optimistiski – šāda likumprojekta izveidošana ir klaji populistisks gājiens, kas tiek izspēlēts, labi apzinoties tā neiespējamību un destruktīvās sekas, kas netiks pieļautas. Tādejādi cerot, ka no piedāvātā neko nevajadzēs darīt, bet visiem varēs stāstīt, ka vainīgi pie OIK afēras turpinājuma ir tie citi, kas to neļāva izbeigt – tāds populistu naivi politisks izgājiens spēlējot uz savu vēlētāju.

Domājot reāli – iespējams vēl kāds nu ir sapratis, kādas iespējas dod šīs afēras piesegšana un tāpēc tagad cenšas to turpināt. Taču tā kā esošais afēras piesegs ir diskreditēts, un arī īsti vairs nedod vajadzīgo labumu, ir vajadzīgs jauns piesegs. Tā vienkārši jaunu piesegu izveidot vairs nav iespējams, jo notiekošais tiek atmaskots, un piesega veidotājiem veidotājiem tas varētu radīt nopietnas sekas (ne tikai politiskas), tāpēc ir vajadzīgs radīt maksimālu turbulenci esošajā sistēmā, lai notiekošais būtu jāglābj ar jaunu risinājumu. Šķiet, tas jau ir iezīmēts – nodoklis CO2 izmešiem.

Turklāt, šis likumprojekts ir lielisks glābējriņkis visiem tiem, kuri nespēj vai nevēlas izpildīt atbalsta nosacījumus, lai pamatoti saņemtu OIK. Proti, nevajadzēs vairs par to rūpēties, nevajadzēs arī atbildēt par izdarītajiem pārkāpumiem, bet vienkārši iesūdzēt valsti tiesā un saņemt no valsts reiz apsolīto.

Ir jāsaprot, ka izbeigt OIK afēru un atcelt OIK sistēmu ir divas dažādas lietas – kā veikt smadzeņu audzēja operāciju un nocirst galvu. Abos gadījumos ļaundabīgā audzēja vairs nebūs, bet sekas no tā būs dažādas.

Diemžēl veikt operāciju – sakārtot esošo sistēmu, EM nevēlas, tā vietā piedāvājot galvas nociršanu ar visām no tā izrietošajām sekām. Savdabīgi, ka jau nesen pieņemtajos ETL grozījumos (kuri sabiedrībai tika pasniegti kā panākums cīņai ar OIK afēru), pēc EM uzstājīga priekšlikuma, tika noteiktas komersanta tiesības atgūt visus savus izdevumus (jebkādus, ja vien tie ir pareizi iegrāmatoti!) un vēl gūt peļņu no tiem. Šī norma vēl nav stājusies spēkā, bet, ja to saglabās, tad kontekstā ar šo jauno likumprojektu, kas ir pilnīgā pretrunā ar šo jau apstiprināto normu, šāda situācija radīs zelta bedri nu jau visiem OIK saņēmējiem, no kuras tie ērti varēs pasmelties – iesūdzot valsti tiesā, par to, ka tagad tā vēlās atbalstu samazināt.

Līdz ar to rodas pamatots jautājums, vai tiešām EM un varas koalīcija vēlas cīnīties ar šo afēru (kā to braši solīja saviem vēlētājiem), vai radīt tai jaunu piesegu?…

Foto: Saeimas Kanceleja