Pašlaik, kad partijas kārtojas uz starta līnijas 15. Saeimas vēlēšanām, manuprāt, pēc sava piedāvājuma tās sadalās divās grupās. Vieniem motivācija iesaistīties valsts politiskajā dzīvē ir – būt varā, otriem – nest ideju.
Piemēram, par jaunizveidoto Hermaņa partiju MMN nav šaubu – ir pieprasījums mainīt vēlēšanu sistēmu, lai ar tās palīdzību Latvija iegūtu otro elpu. Nevēlos ne kritizēt, ne slavēt, bet, nenoliedzami, – ideja ir!
Kāda ir pašreizējo varas partiju politiskā ideja? Pālis Daugavā, stabiņi Rīgā? Par visu labo, pret visu slikto? Novērst OIK kļūdas, dalot visiem “no helihoptera” pa diviem tūkstošiem eiro? Noriskēt ar pensiju sistēmu?… Nekas no tā nekvalificējas, lai spētu stimulēt valsts izaugsmi.
Jūs teiksiet – tā ir sadomāta pretruna starp varu un ideju; vara vajadzīga, lai ideju īstenotu.
Diemžēl, Latvijas situācijā vara ir kļuvusi pašmērķīga. Balsojiet par mums, jo mēs esam “pieaugušie bērnudārzā”, “mazākais ļaunums”. Mēs esam labie un pareizie, tāpēc veģetēt varā ir mūsu misija.
Valdībai Saeimā nav reālas opozīcijas, bet tikai bijušie un atraidītie sadarbības partneri. Līdz ar to tie ir motivēti uzvesties rātni un dumpoties tikai iemauktiņu atļautajās robežās.
Varētu jau apbrīnot 20 gadus nemainīgās varas elites izveicību, ilgmūžību, politisko akrobātiku. Ja vien tā nebūtu novedusi valsti tur, kur tā atrodas – visu attīstības un labklājības rādītāju kaunpilnā arjergardā.
“Saskaņa” vienmēr ir bijusi par ideju. Šī nostāja ilgus gadus tika atalgota – vēlētāju atzinība nodrošināja uzvaras vēlēšanās un attiecīgi lielu pārstāvniecību Saeimā un pašvaldībās. Taču ērta dzīve atslābina. Un 2022. gada saltajā rudenī Saskaņa tika izraidīta no siltumnīcas apstākļiem skarbajā realitātē. Vēlētājs mūs sodīja, un mums bija ilgs laiks, lai izdarītu paškritikas pilnus secinājumus.
Taču, pēc manas pārliecības, vēlētājs sodīja “Saskaņu” nevis par ideju, bet par atslābumu tās īstenošanā. Un mēs esam gatavi šo kļūdu labot.
Kas ir “Saskaņas” ideja? Pirmkārt, etniskais miers. Politikas trendā pašlaik ir izmantot nacionālo jautājumu kā biļeti uz Saeimu, tāpēc ir ieinteresētība nevis to risināt, bet eskalēt. Nesodīti aizskart citu kopienu cieņu. Šajos pēdējos gados, kad esam ārpus parlamenta, Latvijas krievi un krievvalodīgie ir būtiski zaudējuši izglītības, kultūras, mediju telpu. Viendienīgas domāšanas politiķiem tas šķiet varens sasniegums, taču mēs skaidri apzināmies, ka tas ir nopietns drauds. Zemdegās gruzd naids, un tas ir ļoti bīstami šajā laikā, kad pasaulē nekas vairs nav stabils. Latvija nebūs droša un labklājīga valsts, ja neatrisinās vienotas sabiedrības problēmu. Bez savstarpējas cieņas tas nav izdarāms. Mēs to apzināmies, un mums jāuzņemas krievvalodīgo iedzīvotāju aizstāvības misija arī turpmāk.
Otrkārt. Valsts nevar būt droša tikai uz papīra vai ar nomīnētām robežām – drošība sākas ar paēdušu, siltumā dzīvojošu, ar mājokli nodrošinātu un sociāli stabilu sabiedrību. Latvijā kritiski trūkst policistu, mediķu, skolotāju un ugunsdzēsēju, jo valstij nepietiek līdzekļu viņu cienīgam atalgojumam un darba apstākļiem. Bet nekad nepietrūkst, piemēram, pētījumiem par salātu receptēm, Wolt un Bolt kurjeriem vai to, cik bieži skolā jāvēdina mācību klases. Neviena sabiedrība nevar būt sekmīga, ja cilvēks ir spiests dzīvot pārgurumā, nabadzībā un bailēs par rītdienu. Bet Latvijā uz nabadzības sliekšņa dzīvo katrs piektais cilvēks. Un kamēr tā ir, labi barotai ierēdņu armijai nedrīkst piešķirt prēmijas simtiem miljonu eiro apmērā.
Tāpēc pārspīlēti labējās politikas kritika, sociālas nevienlīdzības izskaušana “Saskaņai” kā sociāldemokrātiskas ievirzes partijai ir pašsaprotams piedāvājums.
Treškārt. Mēs uzskatām, ka izrauties no politiskās stagnācijas purva, varas nemainīguma var, tikai mainot vēlēšanu kārtību.
Pašreizējā vēlēšanu sistēma, savulaik progresīva un moderna, tagad Latvijas apstākļos nenodrošina atgriezenisko saikni starp vēlētāju un viņa pārstāvi varā. Proporcionālā vēlēšanu sistēma nemaz nedod iespēju atbildēt uz jautājumu – kurš ir mans deputāts? Kuram tieši es varu pieprasīt risināt problēmas, kas mani satrauc? Kurš atskaitīsies par doto solījumu izpildi? Kā es varu viņu “sodīt” par sliktu darbu? Un, ja es to nevaru, kāda tad man jēga balsot?
Mēs gribam panākt vēlēšanu sistēmas maiņu. Mažoritāras vēlēšanas – viens apgabals, viens mandāts. Uzvarētājs savu vēlētāju priekšā atbild par visu, ir sasniedzams un atsaucams.
Tāds ir “Saskaņas” piedāvājums, ar kuru iesim uz 15. Saeimas vēlēšanām, un par šīm idejām esam gatavi cīnīties.
Nobeigumā – daži vārdi tiem, kas norūpējušies par “Urbanoviča neiespējamo misiju”, par tiem, kas sasēduši citu vilcēju kamanās vai sludina mūsu “elektorāta vispārēju vilšanos un nogurumu”. Kā teicis mans novadnieks, sociāldemokrāts Rainis: “Mums vārds ir “tomēr”; to pieminat, kad visus jau nomāktus domājat.”

Jānis Urbanovičs.