Vakar Saeima gandrīz vienbalsīgi pieņēma NAP nākamajiem septiņiem gadiem – no 2021. līdz 2027. gadam. Uz spēles likti miljardi eiro no tā sauktajiem “Eiropas fondiem”. Bez parlamenta apstiprināta NAP pieeja tiem ir liegta. Būdams Saeimas atbildīgās komisijas vadītājs es gan pats balsoju par NAP , gan aicināju tā darīt arī savus kolēģus. Nevis tāpēc, ka uzskatu plānu par ļoti labu, bet tāpēc, ka šāds plāns ir labāks par neesošu plānu. Jā, es būtu rīkojies savādāk. Bet es neesmu valdības vadītājs.

Kā izveidot nacionālo stratēģiju? Ir trīs varianti.

Pirmais – paļauties uz saviem zinātniekiem. Izveidot vairākas tematiskās darba grupas un dot tām 2–3 gadus laika. Mūsdienu Latvijā tas ir gandrīz neiespējami, jo pēdējo trīsdesmit gadu laikā akadēmiskais sektors ir faktiski iznīdēts. Ko var iesākt, ja docenta alga ir zemāka nekā Rīgas rajona skolas skolotāja alga?

Otrais – piesaistīt pasaules līmeņa stratēģiskos konsultantus kā, piemēram, McKinsey. Jā, tas ir dārgi, bet skopais maksā divreiz. Viņi radītu labu pamatu reālai un praktiskai attīstības stratēģijai, tajā skaitā arī nozaru attīstībai . Mūsu situācijā es izvēlētos šo variantu.

Trešais ir variants, ko izvēlējās valdība – NAP izstrādi uzticēt ierēdņiem. Tieši tā tika izveidota nacionālā attīstības stratēģija. Ļoti demokrātiski, taču konkrētu ministriju līmenī. Rezultātā ir radīta tāda veida mozaīka, kas ļoti labi atspoguļo visu to, kas notiek mūsu sabiedrības galvās. Kurš kā saprot attīstību.

NAP var atrast diezgan daudz daudzsološus projektus. Piemēram, Ekonomikas ministrija beidzot ir nolēmusi pievērsties pieciem prioritāriem virzieniem. Interesanta ir Digitālās izcilības stratēģija. Izglītības ministrija beidzot ir sapratusi, ka līdzekļi jāiegulda tajos zinātniekos, kuri spēj saņemt finansējumu no milzīgiem Eiropas zinātniskajiem fondiem.

NAP ir arī daudz dīvainu lietu. Piemēram, viens no mērķiem ir līdz 2027. gadam paaugstināt sabiedrības uzticības līmeni valdībai, Saeimai un politiskajām partijām. Un tā, saskaņā ar plānu līdz 2027. gadam 28% iedzīvotāju vajadzētu uzticēties valdībai, bet 15% – politiskajām partijām. Kā to vajadzētu saprast? Gan vieni, gan otri plāno arī turpmāk melot un uzmest vēlētājus, bet, vai salīdzinot ar partijām, valdība plāno melot nedaudz mazāk? Bet tagad turieties ciešāk pie krēsla. Šim nolūkam tiek plānots tērēt 1,5 miljonus eiro no Eiropas Sociālā fonda! Lūk, tā! Varat raudāt, varat smieties, varat ar pirkstu grozīt pie galvas, bet ir ierēdņi (un viņu ministri), kas šādos plānos neko dīvainu nesaskata.

Rodas iespaids, daudzi ierēdņi un ministri dzīvo kādā citā Latvijā, kas mūžīgi pārtiks tikai un vienīgi no bezizmēra eirofondiem. Kungi, vai Jūs tiešām domājat, ka Eiropa mūsu valsti baros mūžīgi? Vai arī dzīvo pēc loģikas, ka savai dzīvei pietiks un pēc tam kaut vai ūdens plūdi.

Foto: Saeimas kanceleja