Pavisam netālu no mūsu robežām risinās karš un, lai mēs varētu justies pasargāti, nav svarīgāka uzdevuma par mūsu ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu. Taču atrodas augsta līmeņa amatpersonas, kam gribas pie ugunsgrēka uzsildīt savus personīgos reitingus. Izglītības ministre Anita Muižniece paziņojusi, ka ir īstais brīdis, lai galīgi izrēķinātos ar krievu valodu Latvijas izglītības sistēmā.

Šādu paziņojumu gan pēc satura, gan pēc formas uzskatu par tādu pašu izlēcienu kā pieminekļu demolēšanu.

Latvijā neviens neapšauba, ka vienīgā valsts valoda ir latviešu valoda. Taču izglītības ministres provokatīvais paziņojums nevar neraisīt pamatotu sašutumu tajās ģimenēs, kam valsts valoda nav dzimtā. Tā vietā, lai ministres kundze nodarbotos ar saviem tiešajiem darba pienākumiem – gādātu par to, lai skolās katastrofāli netrūktu skolotāju, kas kvalitatīvi var mācīt valsts valodu, viņa atradusi Ukrainas karu kā pamatojumu jaunai “valodu reformai” izglītībā. Nevis radīt apstākļus valsts valodas apguvei, bet gan izskaust krievu valodu. Šādā provokatīvā veidā tiek mēģināts pretnostatīt Latvijas cilvēkus, aizskarot viņu piederības izjūtu, viņu dzimto valodu.

Gribu atgādināt A.Muižniecei, ka viņa nav “latviešu skolu ministre”, bet ir atbildīga par visu Latvijas bērnu iespējām iegūtu pilnvērtīgu izglītību, bez satricinājumiem un stresa mācību procesā gan skolēniem, gan viņu ģimenēm.

Aicinu valdības locekļus izskaidrot izglītības ministrei pašreizējās situācijas nopietnību un šādu izlēcienu nepieļaujamību, kā arī atsaukt minēto paziņojumu.