Saeimas “Saskaņas” frakcijas deputāti vērsās Veselības ministrijā ar pieprasījumu paskaidrot, vai Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas lēmums – Covid-19 epidēmiskas krīzes gadījumā neārstēt cilvēkus, kas vecāki par 75 gadiem, kā arī pacientus, kuri cieš no hroniskām slimībām – ir valsts oficiāla nostāja. Tāpat “Saskaņa” prasa sniegt informāciju par to, vai veselības aprūpes sistēma ir gatava nopietnai krīzei – cik daudz gultasvietu valstī ir dažādu reģionu slimnīcās, cik iekārtu plaušu mākslīgai ventilēšanai utt.

– Esmu pārliecināta, ka neviens ārsts nevēlas nonākt briesmīgas izvēles situācijā: šo pacientu glābsim, jo viņam ir izredzes izdzīvot, bet šo nē, jo viņam iespēju ir mazāk… Bet tas, ka Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisija pieņēmusi tamlīdzīgu lēmumu – jau pati par sevi ir diagnoze sabiedrības veselības sistēmai. Tas nozīmē, ka ārstiem, profesionāļiem ir pamats uzskatīt, ka veselības aizsardzības sistēma nespēs izturēt slogu slimības izplatīšanās un hospitalizāciju skaita pieauguma gadījumā. Un tas ir biedējoši. Tāpēc mēs, “Saskaņas” frakcija Saeimā, vēršamies pie veselības ministres Ilzes Viņķeles ar prasību nekavējoties sniegt informāciju par reālo situāciju ar pieejamo gultu skaitu, par slimnīcu apgādi ar nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu. Mēs vēlamies zināt, vai Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas lēmums atspoguļo Veselības ministrijas oficiālo nostāju, – saka Saeimas deputāte Regīna Ločmele.

“Saskaņas” Saeimas frakcija pieprasa veselības ministrei atbildēt uz šādiem jautājumiem:

– Cik Covid-19 pacientus ar vidēji smagu un smagu slimības gaitu vienlaikus var uzņemt Latvijas slimnīcas? Kā sadalās slimnīcu gultu skaits starp Rīgu un reģioniem?

– Kāds hospitalizāciju skaits un kādā laika periodā kļūs kritisks veselības aprūpes sistēmai? Tajā skaitā – saistībā ar personāla trūkumu medicīnā. Vai ir plāns dažādu profilu ārstu un medicīnas darbinieku pārcelšanai un pārkvalificēšanai darbā ar Covid-19 pacientiem?

– Vai ir plāns ambulatorās un stacionārās medicīniskās palīdzības organizēšanai pacientiem, kuru slimības krīzes epidemioloģiskā situācijā nav saistītas ar Covid-19? Kā tiks atdalītas Covid-19 pacientu un pacientu bez Covid-19 plūsmas?

– Kāds ir specializēto aizsardzības līdzekļu (masku, kombinezonu utt.) krājums, ko izmanto, lai pasargātu medicīnisko personālu no infekcijas?

– Cik valstī ir plaušu mākslīgās ventilācijas ierīču, kuras var izmantot tieši Covid-19 pacientu ārstēšanai? (Pacientiem ar citām diagnozēm arī var būt nepieciešama plaušu ventilēšana, kas būtu jāizslēdz no šīs statistikas).

– Ir zināms, ka Covid-19 rada daudz dažādu komplikāciju, tāpēc var būt nepieciešams ļoti dažāds medicīniskais aprīkojums (katetri, defibrilatori, urīna maisiņi, elpošanas maskas, inhalatori, ultraskaņas aparāti utt). Vai ir revidēts nepieciešamais medicīniskais aprīkojums un kādi ir rezultāti? Vai notiek sarunas papildu medicīniskā aprīkojuma iegādes nepieciešamības gadījumā?

– Vai Veselības ministrija ir apstiprinājusi protokolu, kas ļautu ārstiem krasas epidēmiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā neārstēt pacientus, kuri vecāki par 75 gadiem, un hroniskus slimniekus?

– Mēs dzīvojam novecojošā sabiedrībā: gandrīz 200 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir vecāki par 75 gadiem, tas ir gandrīz katrs desmitais valsts iedzīvotājs. Vecuma grupā virs 60 gadiem ir vairāk nekā 700 tūkstoši cilvēku – vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju. Mums ir daudz pusmūža cilvēku ar hroniskām, progresējošām un pat neatklātām slimībām, kas pasliktināsies Covid-19 gadījumā. Tas cita starpā ir saistīts ar medicīnas pakalpojumu ilgstošu nepieejamību valstī, rindām uz operācijām un ārstu apmeklējumiem. Pats sliktākais: epidēmijas gadījumā ilgstoša krīze sabiedrības veselības sistēmā var kļūt par iemeslu priekšlaicīgai nāvei, kuru varēja novērst. Tāpēc ir svarīgi, lai jau tagad sabiedrība zinātu, kādas ir valsts veselības aprūpes sistēmas jaudas,” uzsvēra Regīna Ločmele.

Pagājušajā nedēļā mediji publicēja pediatra Arta Žeigura vēstuli, kurš ir Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas loceklis. Tā sabiedrība uzzināja, ka šī komisija apstiprinājusi lēmumu: epidemioloģiskas krīzes gadījumā ir ētiski piemērot tā dēvēto kara laika protokolu: neārstēt ar visiem pieejamajiem līdzekļiem cilvēkus, kas vecāki par 75 gadiem, un hroniskos slimniekus. Tas nozīmē, ka ārstam būs tiesības šķirot pacientus, izlemjot, kuru glābt un kuru nē, izdarot izvēli par labu jauniem un veseliem, kuriem ir lielākas iespējas izdzīvot.