Es nezinu, kā sauc to slimību, kas šobrīd smagā formā skārusi mūsu specdienestus. Varbūt tai kāds sakars ar netīrām rokām, varbūt ar sastāvējušos gaisu. Bet es zinu, ka pret šo kaiti ir zāles, iedarbīga vakcīna.

Šīs zāles sauc – parlamentārā kontrole. Nesakiet man, ka tāda jau pastāv. Diemžēl, tā ir tikai šķietamība, jo savus “kontrolierus” atlasa paši “kontrolējamie”. Izvēlas, kam piešķirt pielaides, kam atteikt. Tādā veidā tiek “selekcionēta” acu pievēršana uz visām tām specdienestu darbībām, kuras izskatās pēc patvaļas. Kāds ir rezultāts, to pagājušajā nedēļas nogalē plaši atspoguļoja teju visi mediji, tostarp “pamatstraumes” raidījumi.

Latvija ir parlamentāra valsts, un parlamentu veido deputāti, kas no tautas saņēmuši mandātu. Visspēcīgāko mandātu. Neierobežotu mandātu pārvaldīt valsti. Bet specdienesti mūsu mūžīgās labējo koalīcijas aizsegā ir pa gabaliņam no šī mandāta nočiepuši. Tagad jau pilns mandāts ir ne visiem, bet tiem, kurus viņi paši atzinuši par labiem esam.

Tā nav pareiza lietu kārtība. Ja pastāv bažas, ka tauta var ievēlēt visādus blēžus un nodevējus, tad ir jāmaina vēlēšanu sistēma. Jārada šķēršļi, kā šaubīgiem ļaudīm netikt ievēlētiem. Bet, ja kāds šo sietu ir izgājis, tad viņa pilnvaras nedrīkst ierobežot kāda vēl “augstāka vara” par tautu.

Un, kamēr tas tā nav, nevaram būt droši, vai infekcija specdienestos tiks apkarota ātri un izlēmīgi.

Foto: Saeimas Kanceleja