Latvijai uz galvas tuvākajos piecos gados uzkritīs milzīga nauda. Gandrīz divi miljardi eiro no Eiropas Atveseļošanas un noturības fonda līdzekļiem. Šai Eiropas dāvanai būtu jāpalīdz izvilkt no pēckovida krīzes mūsu valsts tautsaimniecību, dodot cilvēkiem atkal pamatu zem kājām un nākotnes perspektīvu.

Ministru kabineta dzīlēs tapis šīs naudas dalīšanas plāns, kas nu jau saņēmis Eiropas Komisijas apstiprinājumu. Tas ir zināms impulss, bet ne vairāk.

Neesam nodefinējuši, kas ir lielā perspektīva Latvijai. Jāšaubās, vai tas būs ilgtermiņa ieguvums. Situācija nedaudz uzlabosies, bet nekur uzlabojumi nebūs krasi – ne eksporta iespējās, ne klimata pārmaiņās. Nekāda uzrāviena nebūs, jo lielākā daļa šo pasākumu ir veltīta valsts pārvaldei, dažādām ikdienišķām lietām. Plānam pietrūkst ambīciju, tāda liela redzējuma. Plāns nenodrošina strukturālas pārmaiņas. Mēs nenodrošinām ilgtermiņa konkurētspēju. Apkopotas ministriju vajadzības, nevis tautsaimniecībai nepieciešamās aktivitātes.

Jūs domājat, ka šie skeptiskie vērtējumi ir opozīcijas viedoklis, kam maizes darbs ir valdības paveiktā kritizēšana? Taču ir daudz ļaunāk: tas ir visnotaļ prominentu, valsts pārvaldē iesaistītu ekonomistu, tautsaimniecības speciālistu (A.Piebalgs, I.Šteinbuka, J.Binde, G.Bērziņš, J.Platais) vērtējums par Latvijas pieteiktajiem projektiem.

Skaidrs, ka ir tapis nevis ekonomiski pamatots, bet gan politiski motivēts plāns Eiropas līdzekļu “apguvei”. Un šis nožēlojami viduvējais produkts ir labākais, ko, izmantojot kovida pusslepenības apstākļus, spējusi sastiķēt valdošā koalīcija. Tas ir viņu priekšstats par to, kas vajadzīgs valstij – neskatoties tālāk par savas ministrijas sētiņu. Nespējot vienoties par kopējām interesēm. Lielā Eiropas nauda nav piešķirta Kariņa koalīcijai, tā ir visai Latvijai. Taču Kariņa koalīcija ir parūpējusies par to, ka tuvākajos piecos gados Latvija neizmantos kārtējo iespēju izrauties no Eiropas arjergarda.

Kad kaimiņvalstis ievāks ražu no Eiropas atbalsta, var minēt, kādu jautājumu savā darba kārtībā būs jāiekļauj mūsu nākamajai Saeimai: šo līdzekļu “apsaimniekotāju” atbildības izvērtēšana.