Saeimas «Saskaņas» frakcija iesniegusi grozījumus likumam “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas paredz atgriezties pie iepriekšējās kārtības pabalstu aprēķināšanā un pabalsta izmaksas ilgumā. Opozīcija arī prasa mīkstināt bezdarba pabalsta saņemšanai noteiktos kritērijus.
– Pagājušajā gadā Saeimas valdošais vairākums samazināja bezdarbnieka pabalsta izmaksas laiku no deviņiem līdz astoņiem mēnešiem, kā arī “nogrieza” šī pabalsta mēneša izmaksu apmēru. Valdība apgalvoja, ka jāstimulē cilvēku atgriešanos darba tirgū, lai viņi “neaizsēžas uz pabalstiem” – mums esot radušies “profesionālie bezdarbnieki”. Jau tad «Saskaņa» kategoriski iebilda pret šādiem grozījumiem, – skaidro «Saskaņas» deputāts Andrejs Klementjevs. – Tagad ārkārtas situācijā, kad cilvēki masveidā zaudē darbu, valstij ir pienākums sniegt papildus sociālās garantijas. Labklājības ministrijas priekšlikumu – izmaksāt 130 eiro lielu pabalstu pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņa beigām, ja cilvēks nav spējis atrast darbu – mēs uzskatām par nepietiekamu.
“Saskaņa” uzskata, ka bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiks ir jāpagarina no astoņiem mēnešiem uz deviņiem mēnešiem. Pabalsta apmēram jābūt šādam: pirmos trīs bezdarba mēnešus 100% no aprēķinātā pabalsta (pašlaik šādā apmērā izmaksā pabalstu tikai divus mēnešus), ceturtajā, piektajā un sestajā mēnesī – 80% apmērā ( pašlaik ceturtajā un piektajā mēnesī 75%, sestajā – 50%), septītajā, astotajā un devītajā mēnesī – 70% apmērā ( pašlaik septītajā un astotajā mēnesī – 45%).
Tāpat ir jāmīkstina kritēriji bezdarbnieka pabalsta saņemšanai, norāda Andrejs Klementjevs. Tiesības saņemt pabalstu jānosaka pretendentam, kurš iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir strādājis vismaz 8 mēnešus (pašlaik pretendēt uz pabalstu var cilvēks, kurš strādājis vismaz 12 mēnešus 16 mēnešu laikā).
– Martā divdesmit darba devēji paziņoja par darbinieku kolektīvo atlaišanu. Rezultātā darbu ir zaudējuši 4135 cilvēki. Februārī oficiālais bezdarbnieku skaits bija 58247 cilvēki, martā tas palielinājies līdz 61926 cilvēkiem. Mēs esam uz ekonomiskās krīzes sliekšņa, bezdarbs turpinās palielināties. Šajā situācijā valstij ir jādara viss, lai atbalstītu cilvēkus, kuri ne savas vainas dēļ, bet gan objektīvu apstākļu rezultātā zaudējuši darbu, – uzsver Andrejs Klementjevs. – Valstij nevajag pieļaut situāciju, kad cilvēks sociāli sāk grimt. Nedrīkst pieļaut, ka cilvēks, nonācis izmisumā, sāk meklēt nelegālus iztikas avotus – tiesībsargājošās institūcijas jau brīdina par sīko zādzību un laupīšanu skaita palielināšanos. Valstij ir izdevīgāk izmaksāt cilvēkiem bezdarbnieka pabalstus, nevis veicināt, ka viņi kļūst par sociālo dienestu klientiem – no šīs situācijas ir grūtāk atgriezties darba tirgū. Jāpiebilst, ka no šīs krīzes sākuma posmā nebūs arī iespēju aizbēgt peļņā uz ārzemēm. Pandēmija ir skārusi visu pasauli, visās valstīs ir ekonomikas kritums un bezdarbs. Kad pasaules ekonomika sāks atjaunoties, Latvijai ir jābūt pārliecinātai, ka mūsu cilvēki neaizbrauks prom no valsts, aizvainoti par to, ka nesaņēma atbalstu grūtos laikos. Atgādināšu – zem sitiena nokļuvuši godīgi darba cilvēki, kuri COVID-19 izplatības un ārkārtas situācijas apstākļos var nokļūt aiz nabadzības sliekšņa. Valsts uzdevums ir neļaut viņiem pakrist, palīdzēt noturēties visu laika periodu, līdz ekonomika atjaunosies un parādīsies darba vietas. Ja valsts prasa, lai cilvēki godīgi maksā nodokļus, valstij ir pienākums sniegt atbalstu grūtā brīdī.
Foto: Saeimas Kanceleja
