Jānis Urbanovičs
22.04.2026.
Sensenos laikos (pirms 18 gadiem) Latvijā bija tāda ministre, kuras
dzimšanas diena tika atzīmēta ar zemeņu torti un dažām pudelēm vīna, kas
bija nopirktas par valsts naudu.
Iesākumā par šiem tēriņiem mēģināja vainot biroja darbinieces, bet pēc
nelielas stīvēšanās ministre atmaksāja iztērēto summu, uzņēmās atbildību
un atkāpās no amata.
Šajos gados tehnika, kā par grēkāžiem padarīt kādu ierēdni, gan ir izkopta
līdz pilnībai (Citskovskis var apliecināt) , turpretī precedentam personīgi
atbildēt par uzdzīvi uz nodokļu maksātāju rēķina gan nav bijis sekotāju – ne
par specreisu ikriem, ne “našķīšiem” VIP zālēs.
Kādreiz politisko vidi uzspridzināta Latvenergo skandāls par trīs miljoniem,
tagad to nespēj ietekmēt ne Rail Baltica neaptveramie miljardi, ne LMT/Telia
projekts, ne airBaltic melnais caurums, ne lielo slimnīcu jauno korpusu
neuzcelšana, ne IT skandāls, ne OIK, ne Rīgas siltums…
Politikas vērotāji man droši vien iebildīs: jaunākie SKDS reitingi rāda, kā pār
varas partijām jau karājas “Damokla zobens” un Saeimas vēlēšanās tās
piedzīvos sakāvi. Manuprāt, no šiem reitingiem nolasās pilnīgi kas cits – vara
jūtas ļoti komfortabli.
Ņemot vērā ģeopolitisko saspringumu, daudz pūļu neprasīs ap tām partijām,
par kurām balso krievvalodīgie vēlētāji, atkal novilkt sarkanās līnijas. Visi
pārējie politiskie spēki, kam Kaktiņa kungs prognozē iekļūšanu nākamajā
Saeimā (P,NA,ZZS, AS, JV) tajā vai citā kombinācijā var izveidot valdību,
kas pēc sava rīcības modeļa būs “copy paste” no esošās un līdzšinējām,
kādas tās redzam jau 20 gadus.
Kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka šajos gados par lielāko “partiju” izveidojusies un
nostiprinājusies vēlētāju apvienība “Nezinu. Negribu. Nepiedalīšos”. Arī
jaunākie reitingi prognozē tai pārliecinošu “uzvaru” ar 42,3% balsstiesīgo
pilsoņu.
Kāpēc cilvēki arvien vairāk norobežojas no līdzdalības vēlēšanās? Tāpēc,
ka arvien vairāk zaudē ticību pārmaiņu iespējamībai.
Ja ik pa četriem gadiem Saeimas vēlēšanās sabiedrībai pa pieri trāpa viens
un tas pats grābeklis (balso par kuru partiju gribi, vara, vienalga, nemainās),
varbūt tomēr ir jāmaina pati vēlēšanu sistēma? Pašlaik mums ir parlaments
bez pārstāvniecības un bez atbildības. Vēlētājs Ludzā vai Saldū nevar
pateikt, kurš no visiem simt deputātiem ir tieši viņa pārstāvis varā un tātad
nevar paprasīt – ko tu, mīļais, tur dari? Parlaments bez pārstāvniecības ir
tikai valdības piedēklis un tas atdzīvojas tikai tad, kad rodas iespēja šo
valdību šūpot.
Vēlēšanu sistēmā ar vienmandāta apgabaliem pilsoņiem patiešām ir iespēja
no daudziem kandidātiem izraudzīties labāko, prasīt no viņa personisku
atbildību un doto solījumu izpildi. Tā vēlētājs iegūst PĀRSTĀVNIECĪBU –
viņa viedoklis, nevis partiju intereses kļūst par būtiskāko argumentu
parlamenta darbā. Deputāts ir atkarīgs no sava atbalstītāja, ieinteresēts viņa
problēmu risināšanā, un pilsoņa rokās ir tā brīnumainā pults, ar kuru “dronu”
var ne tikai palaist lidojumā, bet arī nosēdināt. Un pilsonis vairs nevar teikt – es jau neko, VIŅI visu izlemj bez manis. Gan deputāta atbildība pret
vēlētāju, gan vēlētāja atbildība par savu balsojumu oktobra pirmajā
sestdienā kļūst reāla, nevis apņirdzama kā tagad (kurš gan nesaviebjas kā
zobu sāpēs, kad pie varas esošie izsaka frāzi – mēs uzņemamies atbildību
par valsti?).
“Saskaņas Centrs” vēlēšanu kārtības maiņu uz skaidru mažoritāru sistēmu
izvirza kā vienu no galvenajiem savas programmas punktiem, lai panāktu
pilsoņu aktīvu iesaisti savas valsts pārvaldē. Līdzīgs, kaut arī sarežģītāks
piedāvājums ir Alvja Hermaņa MMN. Es aicinu vēlētājus priekšvēlēšanu
diskusijās aktīvi apspriest šo tēmu, uzdot jautājumus visām partijām un
mudināt tās atbalstīt šo piedāvājumu.
Citādi zemeņu tortes, VIP našķīši, mega skandāli un valsts atpalicība arī
turpmāk būs mūsu ikdiena. Bet atbildības nebūs.