Šodien valdība, OIK afēras mantinieki, piedāvās risināt energokrīzi – subsidējotm (lobējot) dārgas importētās tehnoloģijas (saules paneļi), kuras atļauties varēs tikai turīgie, un kuras NERISINA šo situāciju, bet gan pārliek slogu uz pārējiem! Esošā energoresursu dārdzība kā reiz ir saistīta ar nepārdomātu “zaļā kursa” īstenošanu – radot ģenerācijas jaudas, kuras nav vadāmas, un neparedzot tām atbilstošas rezerves jaudas – rezultātā radās “negaidīts” energoresursu deficīts, un cenu lēciens. Tas tika skaidrots jau rudenī – https://tinyurl.com/2p9y84u8

Saules paneļu izmantošana paredz iespēju vasarā ģenerēto un nepatērēto enerģiju nodot “Sadales tīklam” un saņemt to atpakaļ, kad patēriņš pārsniedz ģenerāciju, parasti tas ir ziemas sezonā, kad saules paneļu ģenerācija ir niecīga. Tas dod iespēju konkrētajam lietotājam nepirkt elektroenerģiju par tirgus cenu, bet tas nerisina kopējo sistēmas problēmu – nerada papildus vajadzīgo enerģiju situācijā, kad tā ir vajadzīga visvairāk.

Un šim konkrētajam lietotājam vajadzīgais apjoms tik un tā sistēmai ir jānodrošina, tas ir jāiepērk un tas ir jāapmaksā kādam (citiem), pērkot to par tirgus cenu (rezultātā citiem ir jāpiemaksā cenu starpība starp vasarā ģenerēto un tagad iepērkamo). “Pie šīs varas izveidotās atbalsta shēmas šādā situācijā sanāk, ka pārējai sabiedrības daļai ir jāapmaksā tā turīgo daļa, kuri varēja atļauties uzstādīt šīs dārgās tehnoloģijas.”, uzsver Saeimas “Saskaņas” frakcijas deputāts Ivars Zariņš.

Taču nevajag steigties apskaust tos, kuri ir samaksājuši par šo tehnoloģiju un to jau ir uzstādījuši – vēl joprojām nav redzēts neviens reāls aprēķins, kurš pamatotu šādu tehnoloģiju izmantošanas izdevīgumu mājsaimniecībai! “Jā, tas ir izdevīgi tehnoloģiju piegādātājiem, tas ir izdevīgi bankām, kuras to finansē, un kuri virz šo tehnoloģiju izmantošanu, bet neviens joprojām nav spējis parādīt reālo izdevīgumu mājsaimniecībai – ar aprēķiniem parādot visu ainu, nevis tikai atsevišķu periodu (piemēram šo gadu, kad elektroenerģijas cenu lēciens ir nebijis (vairākas reizes lielāks kā parasti!) – izmantojot to kā iespēju, lai nopārdotu dārgas tehnoloģijas, kas savādāk nemaz nebūtu iespējams (tiem, kuri draudzējas ar matemātiku)”, skaidro Ivars Zariņš.

Tiem, kuri tomēr vēlās apsvērt saules paneļu uzstādīšanu savām vajadzībām- svarīgs padoms- pieprasiet izvērstu informāciju: – kādas ir nepieciešamās sākotnējās investīcijas (ne tikai paneļi, bet arī nepieciešmais aprīkojums pieslēguma izveidošanai un uzstādīšanas izmaksas),

-cik liela ir aprēķinos izmantotā elektroenerģijas izstrāde un kāds ir tās profils?
– pie kādām elektroenerģijas tirgus cenas prognozēm, tiek aprēķināts Jums solītais izdevīgums?
– kāda ir aprēķinos izmantotā ST tarifa struktūra, un OIK apjoms(tas būtiski samazinās)?

Un tad var parēķināt, vai un kad visi šie ieguldījumi reāli atmaksāsies ? (Šeit būtu vērts ņemt vērā naudas plūsmas diskontēto vērtību, jo iztērētā nauda tagad un iegūtā pēc 10 vai 20 gadiem – nav viens un tas pats…)

“Es,vismaz pagaidām, tā arī neesmu atradis neko izdevīgāku priekš sevis, kā vienkārši pirkt sev vajadzīgo elektroenerģiju no tīkla,” norāda Ivars Zariņš. Tiem, kuriem šādas iespējas nav (nav pieslēguma) – saules paneļi, komplektā ar uzkrājošajām jaudām (akumulatoriem) gan varētu būt risinājums, jo pieslēgums var izmaksāt vēl dārgāk (bet var arī tā nebūt – jāpieprasa aprēķini!).

Bet varbūt kāds beidzot var parādīt reālus aprēķinus un parliecināt par pretējo? pagaidām tā arī neviens to nav spējis izdarīt! Naudu, kuru šī alkatīgā, mazspējīgā vara ir iecerējusi iztērēt lobējot dārgu importēto tehnoloģiju biznesu, pareizāk būtu bijis novirzīt māju energoefektivitātes programmu finansēšanai – labums no tā būtu visiem, lielāks, turklāt reāls! Tas ir tik vienkārši- nu, ja šai varai tiešām rūpētu Latvijas sabiedrības liktenis vairāk par iespēju īstenot kārtējo afēru.