JĀNIS URBANOVIČS: 10 PADOMI, KĀ NEPĀRVARĒT KRĪZI

1.Vienmēr paturēt prātā  divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences:

“Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš)
Tāpēc – pirkt! Visu un daudz! Nesertificētas sejas maskas, 4 miljonus vakcīnu – paliks pāri, atdosim Āfrikai. Nedrošus testus par 15 miljoniem. Salātu receptes par pusmiljonu… Un kad par to vajadzēs atdot parādus, tad jau spēkā būs cita devīze: “Pēc mums kaut vai grēku plūdi!” (Ludviķis XV).

2.Svarīgāk ir nevis meklēt veidus, kā palīdzēt iedzīvotājiem, bet gan ieņemt pēc iespējas labākas pozīcijas pirms vēlēšanām. Tāpēc nekad nepiekrist opozīcijai, īpaši tad, ja tā runā pareizas lietas un ierosina labus priekšlikumus. Pareizā taktika ir bez argumentiem tos noraidīt, nogaidīt, pēc tam iepakot  par savējiem.

3. Ignorēt kaimiņu pieredzi. Atsaukties uz īpašiem apstākļiem un specifisko dzīvesziņu.

Tuvākie  kaimiņi un pat krietni turīgākās Eiropas valstis samazina PVN energoresursiem un atsevišķām preču grupām, ievieš atbalsta mehānismus visām mājsaimniecībām. Mūsu pieeja – palīdzēsim tikai tiem, kas jau zem ūdens, pārējie lai vispirms noslīkst.

4.Valdība nav domāta tam, lai palīdzētu cilvēkiem – tā ir nepareiza domāšana, padomju mantojums. Valdības misija ir iekasēt nodokļus un pārdalīt tos par labu sev uzticamai ierēdniecībai, palielināt viņiem algas un nodrošināt citus labumus. Perpetuum mobile – jo šīs kastas balsis nākamajās vēlēšanās  atkal un atkal nodrošinās varas nemainīgumu. Mediķus un pedagogus var droši “uzmest” – viņi par tagadējo varu tāpat vairs nebalsos.

5. Vienmēr kavēt. Apspriest, analizēt, veidot darba grupas un atlikt lēmumu pieņemšanu. Vilcināties, kad ārkārtas situācija jāpieņem, un vilkt garumā, kad tā vairs nav nepieciešama. Nomērīt 77 reizes un tad negriezt. Nav ko sasteigt. Kavēt ar vakcinēšanu, ģimenes ārstu iesaisti, vilcināt veselības aprūpes kapacitātes palielināšanu,   kavēt testēšanu un kavēties ar paštestu neefektivitātes /neprecizitātes atzīšanu. Maksimāli novilcināt atbalstu uzņēmējiem. Tā vietā – čakarēt viņus pie katras izdevības.

6.Nepiekrist autoritātēm. Kam mums speciālisti,  kam mums zinātnieki, kad mums ir vesels Ministru kabinets viedo, kas paši visu saprot. Klausoties MK sēdes, sabiedrība nodreb bijībā par universālajām zināšanām, kādas finanšu ministrs demonstrē veselības aprūpes organizēšanā, ekonomikas ministrs izglītībā vai satiksmes ministrs epidemioloģijā. Pareizi darīja, ka tos ekspertus – gaisa jaucējus – patrieca!
Vajadzētu vēl vairāk samazināt finansēiumu zinātnei, jo mums ir vesela Zinātņu akadēmija Ministru kabinetā!

7. Aplaupīt pašvaldības, atņemot tām šā gada budžetā vairāk nekā 90 miljonus eiro. Vienlaikus, kad ir runa par nepieciešamību palīdzēt iedzīvotājiem ar komunālo maksājumu katastrofu, rādīt ar pirkstu vietējās varas virzienā. Pilnīgi pareizi, jo pašvaldību vēlēšanas jau aiz muguras, bet parlamenta  – vēl priekšā. Tāpēc par 500×3 programmu slavējama ir valdība ar JKP priekšgalā, bet par nepietiekamu atbalstu iedzīvotājiem jālamā pagastveci.

8. Piespiest, nevis pārliecināt! Tas ir daudz efektīvāk, ikreiz, kad ir jāpanāk sabiedrībā bez gavilēm uztvertu lēmumu izpilde.  Vakcinācijas biroja izgāšanās pierādīja, cik ķēpīgs ir tāds pārliecināšanas ceļš. Tur vajadzīgi zinoši profesionāļi, kamēr piespiešanai pietiek ar klausīgu Saeimas vairākumu. Nospied podziņu – un  tūkstošiem cilvēku bez darba. Patīkami taču apzināties savu varu. Nevis mocīties, lai  radītu uzticēšanos valdības veselajam saprātam un labiem  nodomiem.

Starp citu, tā ir nolaidība, ka vēl nav aktualizēts jautājums, ka nepotētajiem vajag atņemt arī vēlēšanu tiesības. Tas valdošajiem daudz ko atrisinātu.

9.Īpašs stāsts vēl par Rīgu. Vienlaicīgi ar astronomiskajiem rēķiniem paziņot, ka Rīgas siltums un Rīgas ūdens prasa tarifu pieaugumu. Tas tā iedvesmo cilvēkus!  Mērs jau laikus brīdina – pašvaldībai naudas nav, pat stabiņi var palikt nemazgāti.

Kad par netaisnību pret galvaspilsētu finanšu resursu sadalē   runāja “sliktais” Ušakovs, viņā neklausījās. Tagad  tā sakritis, ka pašreizējam Rīgas galvam viņa konservatīvie partneri piedevām ir  “sakārtojuši” ostu, kas rezultējas  nepieredzētā stagnācijā, darbavietu zaudēšanā un attiecīgi arī ienākumu samazinājumā pilsētas kasē. Karma ir ļauna, kā teiktu premjera dzimtajā zemē….

10.Pats galvenais – lai valdītu, vajag skaldīt! Pazemot, sarīdīt, pretnostatīt.   Vakcinētos pret šaubīgajiem, trūcīgos pret mazdrusciņ turīgākiem, autovadītājus pret velosipēdistiem, gāzes lietotājus pret šķeldas faniem. Protams, krievus pret latviešiem, kā citādi.  Uzsvērt, ka trešdaļa nodokļu maksātāju nav pelnījuši, lai sabiedriskā TV viņus uzrunātu dzimtajā valodā, pēc tam brīnīties, ka viņi vispār nevēlas ar varu sarunāties nekādā valodā…

 

Nav zināms, kurš mūsu valdošajiem šos desmit padomus ir devis, bet viņi tos ievēro tiešām priekšzīmīgi. Tāpēc ar katru dienu pieaug bažas, ka liela daļa  Latvijas sabiedrības krīzi, visticamāk, atkal pārvarēs caur lidostu.