Saeimas «Saskaņas» frakcijas deputāti kopā ar pārējim opozīcijas kolēģiem ir sagatavojuši priekšlikumi COVID-19 epidēmijas efekta mazināšanai Latvijas tautsaimniecībā.

Deputāti uzskata, ka pašlaik ir kritiski svarīgi palēnināt vīrusa izplatīšanās tempu, saglabāt ekonomisko kapacitāti, īpaši skartajās nozarēs, radīt un ieviest jaunus attālināta darba un mācību modeļus, kā arī nepieļaut atlaisto darbinieku nonākšanu trūkumā, nespējot apgādāt sevi un savu ģimeni.

“Virknei uzņēmumu darbība  jau ir praktiski apstājusies – īpaši tiem, kas strādā ar pasažieru pārvadājumiem, tūrismu, masu pasākumu organizēšanu. Nedrīkst pieļaut cilvēku atstāšanu bez iztikas līdzekļiem. Tomēr problēma vienā jomā rada risinājumu citām. ir nepieciešami papildus cilvēki , lai nodrošinātu karantīnas ievērošanu, pārtikas piegādi utt. Šo problēmu risināšanai maksimāli jāiesaista cilvēki, kas zaudējuši darbu  īpaši skartajās nozarēs,” uzskata Saeimas “Saskaņas” frakcijas deputāts, Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Nepieciešams spert noteiktus un savlaicīgus soļus, lai samazinātu epidēmijas efekta ietekmi uz  Latvijas tautsaimniecību, norāda Saeimas opozīcijas deputāti.

Deputāti  piedāvā  īstenot šādas nostādnes :

* epidēmijas laikā fiskālā disciplīna nevar būt pašmērķis: valstij jābūt gatavai aizņemties tik daudz līdzekļu, cik nepieciešams, lai pārvarētu krīzi ar minimāliem zaudējumiem cilvēku dzīvībām un tautsaimniecībai;

* jāizstrādā  precīzus skaidrojumus “force majeure” piemērošanas nosacījumiem civiltiesiskos darījumos;

* valstij pilnībā jāuzņemas slimības lapu apmaksu. Slimības lapas jāapmaksā arī tiem, kuriem jāievēro 14. dienu karantīna pēc atgriešanas no ārzemēm. Darba nespējas lapu apmaksu nodrošināt arī vienam no vecākiem, kura uzraudzībā ir bērns līdz 7 gadu vecumam;

* krīzes laikā jāpārtrauc valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju 2. līmenī;

* mēneša laikā  jānodrošina reālas iespējas mācībām attālināti;

* jānodrošina stingru izolāciju inficētajiem un karantīnā esošajām personām, ieskaitot pārtikas un pirmās nepieciešamības preču piegādi.

Lai valsts spētu sniegt efektīvu palīdzību tautsaimniecībai, jāizveido  īpaši skarto nozaru un uzņēmumu  sarakstu. Šiem uzņēmumiem   valsts atbalsts ir terminēts uz vienu gadu un piešķirams uz trīs mēnešu periodu, pēc katriem trim mēnešiem atkārtoti izvērtējot atbalsta apmēru un nepieciešamību; jāiesaista  komercbankas, lai efektīvāk lemtu par iekļaušanu sarakstā, atbalsta apmēru un ilgumu. Jānodrošina pilna caurskatāmība par atbalstāmo  sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem, to patiesā  labuma guvējiem un piešķirta atbalsta apmēru.

Saeimas opozīcijas deputāti uzskata, ka  sniedzami divi atbalsta veidi:

  • minimālais atbalsts uzņēmuma funkcionēšanai ar mazāku darbinieku skaitu;
  • konservācijas atbalsts, kurš nodrošinās uzņēmuma dīkstāvi un tā ekonomiskās kapacitātes saglabāšanu līdz krīzes beigām; uz šo atbalstu kvalificējas uzņēmumi, kas krīzes rezultātā varētu zaudēt  vairāk nekā 90% no savas galvenās saimnieciskās darbības.

Minimālā atbalsta nodrošināšanai uz krīzes laiku atlaistajiem darbiniekiem  no valsts budžeta jānodrošina 70% mēnešalgas.  Pabalsta saņemšanas nosacījums ir gatavība iesaistīties sabiedriskajos darbos vīrusa izplatības samazināšanai. Jānosaka nodokļu (darbaspēka un PVN) brīvdienas un atsevišķu nodokļu atcelšana uz krīzes laiku, kā arī kredīta pamatsummas maksājumu brīvdienas.

Savukārt  konservācijas atbalsta ietvaros valsts daļēji sedz uzņēmuma fiksētās izmaksas, kuras ir objektīvi nepieciešamas konservācijas un ekonomiskās kapacitātes saglabāšanai – ieskaitot komunālus maksājumus, apsardzes, kredīta procentu maksājumus u.c. Konservācijas atbalsts piešķirams un pagarināms, rūpīgi izvērtējot katra uzņēmuma individuālo situāciju.