Saeimas frakcija «Saskaņa» kopā ar citiem opozīcijas deputātiem iesniedza likumprojektu, kas nodrošinās digitālo pakalpojumu nodokļa ieviešanu Latvijā. Tiek plānots iekasēt no milžu uzņēmumiem  nodokli 3% apmērā.  Šāds regulējums pielāgos nacionālo nodokļu sistēmu digitālai ekonomikai un izbeigs starptautisko interneta milžu “Google”, “Facebook ”u.c. izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Jauna nodokļa ieviešana neietekmēs Latvijas interneta lietotāju izdevumus.

“Pēdējos gados reklāmas tirgus ir strauji mainījies informācijas tehnoloģiju ietekmē. Globalizācijas laikmeta pamattendence ir liela konkurence vietējo un ārvalstu mediju starpā.  Tas negatīvi ietekmējis Latvijas mediju finansiālo stāvokli un apgrūtina kvalitatīva satura veidošanu,” norāda «Saskaņas» deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.  Šādā situācijā būtu nepieciešams aplikt interneta gigantu kompānijas ar digitālo pakalpojumu nodokli. Un novirzīt digitālā nodokļa ieņēmumus Latvijas mediju stiprināšanai.

Deputāts skaidro, ka kamēr nav panākta starptautiska līmeņa vienošanās, kas regulētu starptautisko interneta kompāniju aplikšanu ar digitālo pakalpojumu nodokli, tika izstrādāts  pagaidu risinājumu nacionālajā ietvarā līdz brīdim,  kamēr būs panākts atbilstošs starptautisks risinājums. Digitālo pakalpojumu nodoklis nodrošinās, ka lielie starptautiskie uzņēmumi veic taisnīgu ieguldījumu svarīgu sabiedrisko pakalpojumu atbalstīšanā.

Pašreizējo uzņēmumu ienākuma nodokļa noteikumu piemērošana uzņēmumiem, kas darbojas digitālajā ekonomikā, ir izraisījusi nesakārtotību starp vietu, kur tiek aplikta peļņa, un vietu, kur tiek radīta vērtība. Jo īpaši daudzi no šiem digitālajiem uzņēmumiem iegūst vērtību no mijiedarbības un iesaistīšanās ar lietotāju bāzi.

Atbilstoši Latvijas Reklāmas asociācijas sniegtajai informācijai, pēdējo piecu gadu laikā strauji pieaudzis mobilā interneta lietotāju skaits, samazinot tradicionālo mediju – drukātās preses, TV un radio patēriņu.
Latvijas sabiedriskie mediji šobrīd gūst ieņēmumus no sabiedriskā pasūtījuma un reklāmas tirgus, savukārt privāto mediju pamata ieņēmumi ir reklāmas tirgū. Divdesmit gadu laikā būtiski pieaugusi ārvalstu mediju pārstāvība Latvijā un līdz ar to arī konkurences līmenis reklāmas tirgū. 1999. gadā 63% skatītāju izmantoja Latvijas TV kanālus. Reklāmas tirgū piedalījās 6 kanāli, kas visi bija reģistrēti Latvijas jurisdikcijā.  Savukārt 2019. gadā vien 46% Latvijas kanālu veido Latvijā veidotās programmas, 30 kanālu piedalās reklāmas tirgū, no kuriem tikai 11 ir reģistrēti Latvijas jurisdikcijā.

Saskaņā ar pašreizējo starptautisko nodokļu sistēmu vērtība, ko uzņēmums iegūst no lietotāju līdzdalības, netiek ņemta vērā, sadalot uzņēmuma peļņu starp dažādām valstīm.
Ilgtspējīgākais ilgtermiņa risinājums nodokļu problēmām, ko rada digitalizācija, ir starptautisko uzņēmumu ienākuma nodokļa noteikumu reforma, par kuru notiek aktīvas diskusijas G7, G20 un OECD ietvaros par dažādiem reformu priekšlikumiem.