Šodien Venēcijas komisija publiskoja rekomendācijas Latvijai mazākumtautību izglītības jomā. Sociāldemokrātiskā partija «Saskaņa» atzinīgi novērtē  Venēcijas komisijas rekomendācijas  kvalitatīvi un kvantitatīvi nodrošināt krievu valodas grupas bērnudārzos un dot brīvību privātām skolām un augstskolām  mācību valodas izvēlē.

“Pirmā pozitīvā ziņa: Venēcijas komisijas rekomendācija ir viennozīmīga – bērnudārzos ir jābūt nacionālo mazākumtautību grupām, ja tāds ir vecāku pieprasījums. Tas ir nopietns arguments cīņā par krievu valodas grupu atvēršanu un saglabāšanu bērnudārzos pēc tam, kad Saeima šīs iespējas sašaurināja. Otrā – Venēcijas komisija rekomendē Latvijas valstij dod privātajām skolām un augstskolām brīvību  mācību valodas izvēlē. Atgādināšu, ka Latvijas Satversmes tiesa jau atzina par Satversmei neatbilstošu likuma normu, kas ierobežo mācību  valodas izvēli privātās augstskolās. Diskriminējošā norma netika atcelta no sprieduma pasludināšanas dienas, tā paliek spēkā līdz 2021.gada 1.maijam – kamēr Saeima nenoteiks jaunu regulējumu mācību valodas izvēlei privātās augstskolās. Un te Venēcijas komisijas rekomendācija dot augstskolām brīvību ir ļoti svarīga: parlamenta vairākums nevar neieklausīties šajā viedoklī, un tas paaugstina izredzes likumdošanas liberalizēšanai,” atzīmēja juriste, cilvēktiesību aizstāve Elizabete Krivcova.

Vienlaikus «Saskaņa» nepiekrīt Venēcijas komisijas secinājumiem par nacionālo mazākumtautību skolu izglītības reformu, kura faktiski paredz  pāreju uz apmācību latviešu valodā.

“Pēdējos gados skaidri vērojama starptautisko standartu pazemināšanās nacionālo mazākumtautību aizsardzībā. Tas pirmām kārtām skaidrojams ar citiem izaicinājumiem mieram un drošībai, kas novedis pie prioritāšu maiņas. Vienkāršāk sakot, mazākumtautību tiesību pārkāpumi vairs netiek izskatīti kā lielākie draudi mieram un drošībai. Papildus tam, dažu valstu centieni izmantot mazākumtautību tiesības kā ieganstu pavisam citu mērķu sasniegšanai lielā mērā diskreditējuši pašu ideju. Tāpēc  jo vairāk ir svarīgi, ka,  neskatoties uz šo kopējo tendenci,  Venēcijas komisija tomēr norādīja uz Latviajas varas pārstāvju rīcības neatbilstību mazākumtautību aizsardzības standartiem vairākās jomās,” tā rekomendācijas komentē Saeimas «Saskaņas»  frakcijas deputāts Boriss Cilevičs.

Elizabete Krivcova uzskata, ka, neskatoties uz to, ka starptautiskie standarti un instrumenti nav spējuši pilnā mērā aizsargāt mazākumtautību skolas, kvalitatīvas izglītības princips agri vai vēlu gūs virsroku pār nacionālistiskiem noskaņojumiem, kas uzliek nopietnus ierobežojumus  zināšanu pieejamībai, iegūšanas un izplatīšanas iespējām mūsu sabiedrībā:
“Attālinātā apmācība, uz kuru skolas pārgāja COVID-19 laikā, bija kā  lakmuss problēmām izglītības jomā. Pirmkārt, valsts priecātos turpināt attālinātās apmācības  praksi, jo tas faktiski pārliek atbildību par garantētās, Latvijas nodokļu maksātāju apmaksātās izglītības kvalitāti no skolas uz vecākiem. Otrkārt, izglītības ministre Ilga Šuplinska paziņoja, ka attālinātās mācības ir lielisks veids, kā risināt pedagogu trūkumu skolās. Nav fizikas vai ķīmijas skolotāju? Lai bērni skatās stundas online režīmā!” saka Elizabete Krivcova. “Ko tas nozīmē praksē? Valsts,  izvirzot prasības skolēniem, faktiski noņem savu atbildību par izglītības procesa kvalitāti. Šādos apstākļos iecerēto reformu īstenošana – ne tikai to, kas attiecas uz mazākumtautību skolām, bet arī visām Latvijas skolām – praksē apriori nav iespējama bez izglītības kvalitātes samazināšanās. «Saskaņa» turpinās cīnīties par kvalitatīvu izglītību un ir ieinteresēta, lai maksimāli aktīva būtu vecāku un pilsoniskās sabiedrības pozīcija.

Atgādināsim, ka vērtēt Latvijas situāciju Venēcijas komisijā rosināja Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (PASE) nediskriminācijas un vienlīdzības komiteja – pēc ziņojuma par lingvistiskās, kultūras un etniskās daudzveidības saglabāšanu Eiropā. Tad īpaša uzmanība tika pievērsta efektīvas un pieprasītas bilingvālās izglītības likvidēšanai  Latvijas mazākumtautību skolās. Venēcijas komisijas vizīte Latvijā, lai dotu novērtējumu nacionālo mazākumtuatību skolu reformai, atgādināsim, notika šā gada februārī.
Venēcijas komisija ir Eiropas Padomes padomdevēja institūcija konstitucionālo tiesību jautājumos. Komisijas loma ir sniegt tiesisku atbalstu tām valstīm, kuras vēlas panākt savu tiesisko un institucionālo struktūru atbilstību Eiropas standartiem un starptautiskajai pieredzei demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma jomā.

Foto: Saeimas kanceleja