Pārtikas cenas aug ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Ražošanas izmaksu pieagums, kombinācijā ar transporta sadārdzināšanos un piegādes ķēžu pārrāvumiem Ukrainas kara dēļ ir pacēlušas importēto preču cenas desmitgadēm neredzētos augstumos. Mazāk attīstītās valstis, kuras pārtiku ir spiestas importēt, tas skar visvairāk. Ja vispār pārtika līdz tām nokļūst…

Un kā par spīti, preces, kuru cenas piedzīvo visaugstāko kāpumu ir pirmās nepieciešamības produktiem – kvieši, kukurūza, augu eļļas, kā arī to audzēšanai nepieciešamais minerālmēslojums, kura nozīmīgi piegādātāji bija tagad sankciju skartās Krievija un Baltkrievija. Eksporta blokāde no šīm valstīm minerālmēslu cenas ir trīskāršojušās (avots: Pasaules Bankas ziņojums “Food Security Update”, 2022.gada 7.jūnijs), tā nabadzīgākajām valstīm šo produktu piegādes padarot faktiski nepieejamas.

Pasaules Banka ziņo, ka lauksaimniecības cenu indekss ir pieaudzis par 40% gada griezumā. Kviešu, kuru viens no lielākajiem piegādātājiem līdz šim bija Ukraina, cenas pieagušas pat par 60% (avots: Pasaules Bankas ziņojums “Food Security Update”, 2022.gada 7.jūnijs). Bankas ekonomisti prognozē, ka iekšzemes inflācija turpinās pieaugt vismaz vēl tuvākos trīs gadus. Cik apjomīgi, atliek tikai minēt…

Tas daudzām, it īpaši trūcīgākajām Āfrikas valstīm nozīmē vienu neizbēgamu lietu – badu un nemierus. Tie savukārt aizsāks masveida migrāciju no Āfrikas kontinenta, un ne jau uz Antarktīdu viņi dosies.

Kā Latvija tam gatavojas?

Īsā atbilde – kusli un nesteidzoties, kā jau pārsvarā visās lietās tas Kariņa valdībai ierasts.
Valdība uz doto brīdi ir atbalstījusi vairāk kā pusotra miljona eiro piešķiršanu Iekšlietu ministrijas Nodrošinājumu valsts aģentūras projektam, kas paredz pagaidu dzeloņstiepļu žoga izbūvi uz valsts ārējās sauszemes robežas gar Latvijas– Baltkrievijas robežu, valstij piekritīgo zemes vienību kadastrālās vērtības uzmērīšanu un īpašuma tiesību sakārtošanu, robežpunktu identificēšanu un robežstigu atjaunošanu valsts robežas joslā gar Baltkrieviju un Krieviju.

Īsumā, kārto birokrātiju un kad projekts būs galā, mūsu austrumu robežas rotās dzeloņstiepļu žogs, kas uz Polijas robežas pagājušā gada nogalē kalpoja vāji vai nekalpoja vispār lai bēgļu straumes apturētu.
Salīdzinājumam  – pēc 2021.gada nogalē piedzīvotā uz Baltkrievijas-Polijas robežas, kad Lukašenko režīms bezmaz fiziski grūda migrantu pūļus pāri robežai, Polija kopš šī gada janvāra ir nostiprinājusi jau 135 km no plānotajiem 180 kilometriem savas robežas, uzstādot uz tās piecus metrus augstu žogu, tālredzīgi gatavojoties nākamajam, nu jau neizbēgamajam migrantu pūļu pieplūdumam. Vācu telekanāls Deutsche Welle 2022.gada 10.maija sižetā rādīja, ka baltkrievi jau tagad zem tā sākuši rakt tuneļus, kas norāda tikai uz vienu – mēģinājumi “palīdzēt” bēgļiem nelegāli kaimiņvalstīs no Baltkrievija turpināsies.

Jauns kara paveids pie mūsu robežas

Karš, bads, iekšpolitiskie konflikti, labākas dzīves meklējumi šodienas pasaulē ir neizbēgami. Mehānismi un principi, kas tika veidoti, lai cilvēkiem palīdzētu un šos procesus harmonizētu, kļūst aizvien mazāk pielietojami esošajā ģeopolitiskajā situācijā. Šie paši procesi tagad tiek izmantoti kā hibrīdkara instrumenti – būs liela starpība bēgļu straumei, kas nāk uz Eiropu no Ukrainas, un tiem bēgļu tūkstošiem, kuri tiks virzīti uz Eiropu kā hibrīdkara instruments.  Visdrīzāk, tas ko mēs jau pieredzējām pie savām robežām, bija tikai kā maigi pavasara ziediņi, salīdzinot ar tiem izaicinājumiem, kuriem mums jau sen vajadzēja gatavoties.

Ko Latvijas galvenais aizstāvis Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ieplānojis? Reklāmās braši sola pretraķešu aizsargsistēmu uzstādīšanu uz mūsu austrumu robežas. Sistēma ir svētīga lieta, šaubu nav – taču dos nulles efektu migrantu apturēšanai. Latvijai ir 172 kilometru robeža ar Baltkrieviju, no kurienes iespējami plūstošos migrantus “draud” apturēt drāšu žogs, kas poļiem maz palīdzēja, bet pilnīgi noteikti palīdzēs mums?

Migranti plūdīs mūsu robežu virzienā, tas ir neizbēgami. 2021.gadā Eiropā tika fiksēti 200,000 nelegāli robežu šķērsošanas gadījumi, augošā pasaules pārtikas krīze garantēti šogad šo ciparu stipri vien paaugstinās, un it īpaši no Āfrikas valstīm (avots: International Centre for Migration Policy Development prognoze 2022.gadam).

Kas darīt? Tagad.

Poļu robeža, ja arī nav uzskatāma par pilnīgi nepārkāpjamu, tad pilnīgi droši var teikt, ka ir kļuvusi drošāka preventīvi uzstādītā žoga dēļ. Kariņa valdība šobrīd uzstāda žodziņu, kura neefektivitāte jau tika pierādīta uz Polijas – Baltkrievijas robežas pagājušā gada beigās. Bēgļu mērķis, rudenī pārtikas krīzei strauji saasinoties būs Eiropa un nav jābūt migrācijas politikas institūta analītiķim, lai izskaidrotu, kur tie plūdīs – loģiski, ka uz robežām, kuras viņu (bieži, agresīvajam) uzbrukumam nav gatavas. Tatād, ar lielu varbūtību, ka Polijas scenārijs tiks atkārtots arī pie mums.

Taču pret migrantu pūļiem, kas kā marionetes simtu tūkstošu skaitā drīz atkal nonāks Eiropai nedraudzīgu valstu rīcībā jau reiz notestētu sabotāžu organizēšanai mūsu jau tā samilzušajām iekšpolitikas un augošās nabadzības problēmām pieplusos vēl vienu – vāji apsargātu robežu pārkāpšana. Šim jautājumam ir jāpievēršas nekavējoties! Ja uz doto brīdi pret reāla apdraudējuma – migrantu masām – kā risinājums mums ir drāšu žodziņš, vācu aitu suns “Rembo” un politiķi, kas pārpratuši drošības prioritātes, tad mums ir problēma…

Pat ja tuvojošās vēlēšanas nav piespiedušas Kariņa valdību nākt klajā kaut ar populistisku plānu, kādas ir cerības, ka tā beidzot aptvers reālo situāciju un sāks tai atbilstoši rīkoties? Pazīmes par neko labu neliecina, bet rudenī nesakiet, ka neviens šo nebija paredzējis. Esam. Un prasam valdības rīcību. Tagad!