Šodien, 9.maijā, mēs sērojam par desmitiem miljonu karavīru un mierīgo iedzīvotāju, kuru dzīvības paņēma Otrais Pasaules karš. Un šodien mēs svinam uzvaru pār nacismu.

Mēs to darām 9.maijā, jo tieši 9.maijā Uzvaras dienu atzīmēja un atzīmē mūsu ģimenēs. Abi mani vectēvi , kuri bija veterāni – viens bija artilērists, otrs kara lidotājs, – šos svētkus svinēja tieši 9.maijā.

Mēs, tie, kas jau kopš paša rīta nākam šurp ar ziediem, kas esam tagad šeit sapulcējušies, un tie ir desmitiem un desmitiem tūkstošu cilvēku, – mēs visi esam brīvās Latvijas iedzīvotāji. Un kā brīvas valsts iedzīvotājiem mums ir tiesības nekautrējoties un neattaisnojoties svinēt mums svarīgus svētkus pie tiem pieminekļiem, kuri mums ir dārgi un tajās dienās, kad tas ir pieņemts mūsu ģimenēs.

Tā ir brīvības galvenā jēga. Pēc tā tiecoties, Latvijas tauta pirms 28 gadiem cīnījās par savas valsts neatkarību. Par to neatkarību, kuras atjaunošanu mēs atzīmējām nupat, pirms piecām dienām.

Pēc 28 gadiem kopš neatkarības atjaunošanas mēs esam saskārušies ar jaunu nebrīves un naida sakāpinājumu. Ar cīņu pret pieminekļiem un pret valodām. Daudzi politiķi, sabiedriskie darbinieki, žurnālisti sacenšas cits ar citu – kurš vairāk spēs aizvainot tos cilvēkus, kuri uzvaru pār nacismu svin 9.maijā šeit, Pārdaugavā. Skan vārdi par nelojalitāti.

1991.gadā Latvija kļuva par neatkarīgu un brīvu valsti tādēļ, lai nevienam nevarētu teikt – šos svētkus jūs drīkstat svinēt, bet šos nē. Šie pieminekļi ir pareizie, bet tie ir sliktie. Šie iedzīvotāji ir lojālie, bet tiem mēs neuzticamies, mēs rādīsim uz viņiem ar pirkstu.

Latvijas tauta ir gudra, latvieši un nelatvieši nevienu vien reizi ir apliecinājuši, ka kopā mēs varam izturēt un pārvarēt visgrūtākos pārbaudījumus. Latvija pārvarēs arī šo periodu un pēc kāda laika provokatori vairs nespēs mūs sasist kopā ar pierēm un dalīt svētkus un pieminekļus.

Savstarpēja cieņa, izpratne par to, ka mēs esam dažādi, bet tajā pašā laikā vienādā mērā mīlam savu valsti – tas ir mūsu brīvības un neatkarības pamats!

Šodien gribētos arī novēlēt, lai tas notiktu cik iespējams ātrāk.

Bet tagad vēlreiz gribu visus apsveikt Uzvaras dienā! Mūsu veterāniem novēlēt veselību un spēku! Bet mums visiem – nekad nepadoties, nekad nenolaist rokas, nekad nezaudēt ticību saviem ideāliem, mūsu vecāku ideāliem. Un mūsu veterānu ideāliem!

Apsveicu Uzvaras dienā!