Tas, ka Labklājības ministrija nav spējusi izveidot garantētā minimālā ienākuma noteikšanas metodiku un noteikt, kādām vajadzībām tas tiek izmaksāts – tā ir tikai viena no ilggadējām sociālās sfēras problēmām, uzskata «Saskaņa». “Mums nav pabalstu politikas. Bet ir pabalstu haoss,” tā raksturoja situāciju, šā gada maijā, Valsts kontroles Revīzijas departamenta vadītāja Inga Vārava. Satversmes tiesa pierādīja Valsts kontroles secinājumu pareizību. Un tas notiek valstī, kur nabadzības riskam ir pakļauts katrs piektais iedzīvotājs,” norāda Saeimas «Saskaņas» frakcijas deputāts Andrejs Klementjevs.

– Mēs atzinīgi novērtējam Satversmes tiesas spriedumu, kurā beidzot ir atspoguļota jau sen acīmredzama situācija: garantētais minimālais ienākumu līmenis (GMI) – 64 eiro mēnesī ir skaitlis, kuru Labklājības ministrija vienkārši ir ņēmusi no nekurienes. Valdība gadiem ilgi neuzdeva jautājumu, vai var izdzīvot uz šādu summu. Un kādām pamatvajadzībām – ēdināšanai, mājokļa apmaksai – būtu jānosedz šādam pabalstam. Šī summa tika noteikta pirms daudziem gadiem, un, neraugoties uz to, ka dzīves apstākļi ir mainījušies, Labklājības ministrija un pašvaldības turpina apelēt ar šo summu – kā ar minimālo limitu, nosakot pabalstu apmēru! – atzīmē Andrejs Klementjevs. – Un tas, ka Labklājības ministrija nevar pamatot GMI apmēru, un izstrādāt GMI aprēķina metodiku – tas ir cinisma un neprofesionālisma kalngals. Faktiski tas nozīmē, ka visa valsts sociālo pakalpojumu nodrošinājuma sistēma ir māja, kas uzcelta uz smiltīm. Civilizētajā sabiedrībā ministrs, kurš atbild par sociālo jomu, pēc šāda Satversmes tiesas sprieduma, demisionē.

Pēc Andreja Klementjeva teiktā, Saeimas rudens sesija jāsāk ar valsts sociālās politikas revīziju.

– Satversmes tiesa ir devusi uzdevumu Saeimai: līdz 2021. gada 1. janvārim ieviest kārtību likumdošanā, kas nosaka, kādai ir jābūt sociālajai palīdzībai. Šis ir atskaites punkts: Saeimai jāizdara pilnīga sociālās politikas revīzija, nevis jāaprobežojas ar “kosmētiskiem” grozījumiem, kas attiecas tikai uz GMI apmēru. Ir jāveic ģenerāltīrīšana visās sociālo pakalpojumu nodrošināšanas nozarēs – pensijas, bezdarbnieka pabalsti, pabalsti bērniem, pabalsti maznodrošinātajiem un trūcīgajiem. Turklāt sociālekonomiskā situācija Covid-19 seku dēļ strauji pasliktinās: bezdarbnieku skaits, un attiecīgi pabalstu saņēmēju skaits pieaugs.

Andrejs Klementjevs uzskata, ka valstij, tai skaitā, sociālās politikas revīzijas ietvaros, ir jāpārskata bezdarbnieka pabalstu izmaksas termiņus un apmērus, augšupejošajā virzienā, kā arī kompensēt zaudējumus pensionāriem, kuri devušies pelnītā atpūtā pēc 2012. gada 1. janvāra, un kuriem tika atņemtas piemaksas par padomju stāža gadiem (vidēji – 20-25 eiro mēnesī), atšķirībā no tiem senioriem, kuri pensijā devās līdz 2012. gadam. Jāpārskata arī pabalstu piešķiršanas politika bērniem: tagad, atgādināsim, ka pabalsta apmērs vienam bērnam ir mazāks par 12 eiro.

2020. gada 25. jūnijā, Satversmes tiesa pasludināja spriedumu par pašreizējā garantētā minimālā ienākumu līmeņa pamatotību. Lieta tika izskatīta pēc tiesībsarga Jura Jansona pieteikuma.

Foto: Saeimas kanceleja