26.februārī plkst.10.00 Satversme tiesa sāks izskatīt partijas “Saskaņa” Saeimas frakcijas deputātu prasības pieteikumu. Parlamenta opozīcija apstrīd izglītības reformas nostādnes par pakāpenisku atteikšanos no bilingvālās izglītības un pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā vidusskolās atbilstību Satversmes 91., 112. un 114. pantam.

Prasības iesniedzēji – Saeimas “Saskaņas “ frakcijas deputāti uzskata, ka reforma ir pretrunā Satversmes 114.pantam, kas garantē nacionālo minoritāšu tiesības, tostarp, tiesības saglabāt savu identitāti. Pēc prasības iesniedzēju domām, reforma var kļūt par piespiedu asimilācijas instrumentu.

Satversmes 91.pants nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Savukārt Satversmes 112.pantā nostiprinātas ikviena tiesības uz izglītību, uzliekot valstij par pienākumu nodrošināt bezmaksas pamatizglītību un vidējo izglītību.

“Bilingvālā izglītība mazākumtautību skolās ir apliecinājusi savu efektivitāti. Pastāvošā bilingvālās izglītības sistēma nodrošina izvirzītā mērķa sasniegšanu – šo skolu beidzēju integrēšanos sabiedrībā. Viņi pārvalda valsts valodu tādā līmenī, kas ļauj turpināt izglītību un būt konkurētspējīgiem darba tirgū. Likumprojekta autori un apstrīdēto normu aizstāvji nav minējuši nekādus argumentus, kas varētu pierādīt pretējo. Mēs uzskatām, ka mūsu apstrīdētās reformas īstenošana, tieši pretēji, var novest pie izglītības kvalitātes pazemināšanās. Skolēni, kam latviešu valoda nav dzimtā valoda, būs nevienlīdzīgā situācijā – tātad diskriminēti. Ja reforma tiks īstenota, Latvijā pastāvēs skolas ar apmācību latviešu valodā latviešu bērniem un skolas ar apmācību latviešu valodā bērniem no nacionālo mazākumtautību ģimenēm. Tā arī ir īsta segregācija izglītībā,”

– saka Saeimas “Saskaņas” frakcijas deputāts Boriss Cilevičs, kurš 26.februārī Satversmes tiesā pārstāvēs prasītāju tiesības.

Izglītības kvalitātes samazināšanās reformas rezultātā ir neizbēgama, uzskata Nacionālo mazākumtautību skolu vecāku foruma priekšsēdētājs Konstantīns Čekušins, kurš kā eksperts piedalījās “Saskaņas” darba grupā prasības pieteikuma sagatavošanai Satversmes tiesā.

“Apstrīdētā reforma ne tikai nav vajadzīga un ir kaitīga, tā arī ir praksē nerealizējama. Bērni kļūs par eksperimenta upuriem: mācību laiks tiks veltīts nevis priekšmeta apguvei, bet latviešu valodas apguvei. Vecāki, kuriem būs tādas iespējas, centīsies kompensēt vispārējās skolas izglītības nepilnvērtīgu apguvi, algojot privātskolotājus. Bērni, kuru vecāki nevar atļauties tādus izdevumus, būs nevienlīdzīgā situācijā ar saviem vienaudžiem – tā iemesla dēļ, ka valsts nevarēs nodrošināt izglītības kvalitāti. Kaut arī Satversme garantē ikvienam tiesības uz bezmaksas izglītību, kā arī cilvēku vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, cilvēktiesību īstenošanu bez jebkādas diskriminācijas.”

– Konstantīns Čekušins

“Saskaņa” uzsver, ka demokrātiskā sabiedrībā lēmumi jāpieņem, ievērojot to cilvēku intereses un viedokļus, uz kuriem šie likumi tiešā veidā attiecas, tiesībām uz izglītību jābūt nodrošinātām neatkarīgi no izcelsmes un dzimtās valodas, un izglītības kvalitāte reformas rezultātā nedrīkst pazemināties. Piemērojot ierobežojumus jāievēro samērīguma princips. Reformas gaitā ir jānodrošina nacionālajām minoritātēm piederīgo personu tiesības, atbilstoši Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām. Pēc prasības iesniedzēju domām, grozījumi Vispārējās izglītības likumā šiem nosacījumiem neatbilst.