Sodu ieviešana par drukas materiālu izplatīšanu svešvalodā, ja nav bijis pieprasījums saņemt informāciju valsts valodā un svešvalodā, lielai sabiedrības daļai

pazeminās informētības līmeni par valsts un pašvaldību iestāžu darbību un par iespējām saņemt sociālo palīdzību, uzskata «Saskaņas» deputāti.

Ceturtdien, 27. februārī, Saeima otrajā lasījumā izskatīs likumprojektu „Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”.

Likumprojekts paredz, ka fiziskās un juridiskās personas var tikt administratīvi sodītas, ja tiek izsūtīti vai izdalīti bukleti, prospekti, katalogi vai jebkādi citi drukas materiāli iedzīvotājiem ne tikai valsts valodā, bet arī svešvalodā – ja nav iesniegts attiecīgs pieprasījums par šādas informācijas sniegšanu. Tiek paredzēts, ka norma tiks attiecināta uz valsts vai pašvaldības institūcijām, kā arī privātpersonām, kurām deleģēti pārvaldes uzdevumi.

“Valsts un pašvaldību sociālos dienestus faktiski var sodīt par to, ka viņi snieguši iedzīvotājiem informāciju par pabalstu saņemšanu svešvalodā, – norāda Saeimas «Saskaņa» frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins.  Sociālo dienestu apmeklētāji bieži vien ir seniori, kuri vecuma dēļ vairs nespēs apgūt latviešu valodu tādā līmenī, lai noskaidrotu visas juridiskās un procesuālās nianses sociālās palīdzības saņemšanai. Informācijas trūkums krievu valodā sekmēs vēl lielāku sociālo atsvešinātību šai sabiedrības daļai, un cilvēki neuzzinās, ka viņiem pienākas palīdzība.

Valērijs Agešins norāda, ka likumprojektā minēts, ka par pārkāpumu tiek uzskatīta informācijas sniegšana svešvalodā, ja nav bijis atbilstošs iedzīvotāju pieprasījums. Turklāt nav piedāvāta skaidra definīcija – kādā veidā var noformēt šādu pieprasījumu.

“Iztēlosimies situāciju: pašvaldība ir izdevusi bukletu, kur vienā pusē – teksts ir latviešu valodā, bet otrajā pusē – analoģisks teksts krievu valodā. Pašvaldība to izdarīja no iedzīvotāju nodokļu ekonomijas apsvērumiem: lētāk ir izvietot informāciju abās valodās vienā bukletā, nevis izgatavot divus dažādus. Bukleti, protams, tiks nogādāti gan tiem iedzīvotājiem, kuriem dzimtā valoda ir latviešu valoda, gan tiem iedzīvotājiem, kuriem dzimtā valoda ir krievu. Bet, ja kāds no iedzīvotājiem vērsīsies Valsts valodas centrā – attiecīgā pašvaldība var tikt sodīta. Un tas ir absolūts absurds!” uzskata deputāts Valērijs Agešins

Foto: Saeimas Kanceleja