Saeimas «Saskaņas» frakcija ir iesniegusi grozījumus sociālās jomas likumprojektos, kas pievienoti valsts budžeta likumprojektu paketei 2021. Grozījumi paredz, ka garantētā minimālā ienākuma līmenis, kā arī sociālo pabalstu summa personām ar invaliditāti un pensionāriem būtu jāsaista ar ienākumu mediānu. Tāpat «Saskaņa» pieprasa likumprojektā iekļaut normu, kas katra gada 1. jūlijā uzliek par pienākumu pārskatīt garantētā minimālā ienākuma līmeņa lielumu atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes informācijai par aktuālo ienākumu mediānu.

Šī gada 25. jūnijā Satversmes tiesa nolēma, ka minimālais ienākumu līmenis (GMI) – 64 eiro mēnesī – neatbilst Satversmei. Šā gada jūlijā Satversmes tiesa nosprieda, ka arī sociālo pabalstu apmērs personām ar invaliditāti ir pretrunā ar Satversmi. Abos gadījumos Satversmes tiesā vērsās tiesībsargs Juris Jansons.

“Nav iespējams izdzīvot uz 64 eiro mēnesī. Tā nav vienkārša nabadzība, bet gan galējs trūkums,” saka «Saskaņas» Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs: – Konstitucionālās tiesas sprieduma spiediena dēļ, valdošā koalīcija bija spiesta iesniegt grozījumus likumos, gadskārtējā valsts budžeta ietvaros, kas paredz GMI palielināšanu līdz 109 eur mēnesī, no 2021. gada 1. janvāra. Tiks palielināts arī pabalstu apmērs personām ar invaliditāti un pensionāriem.
Tas ir pozitīvi, bet nepietiekami. Satversmes tiesas spriedumos ir skaidri noteikts, ka likumdevējam ir pienākums noteikt ne tikai sociālās palīdzības minimumu, bet arī kritērijus šāda minimuma noteikšanai. Līdz šim GMI apmērs tika vienkārši ņemts no “griestiem”, valstij nebija izvirzīti kritēriji GMI noteikšanai. Turklāt valsts, palielinot GMI no 2021. gada 1. janvāra, šo tēmu slēgs uz trim gadiem. Tiek ierosināts pārskatīt GMI apmēru ik pēc trim gadiem, lai gan valstī vidējās algas lielums katru gadu pieaug.

«Saskaņa» uzskata, ka normatīvajos aktos būtu jānosaka ne tikai GMI 109 eiro apmērā, bet arī jānosaka, ka GMI sastāv 20% no 2018.gada ienākumu mediānas, kas ir 544 eiro mēnesī. Mājsaimniecībām ar trūcīgo statusu GMI jābūt 50% no mediānas, bet mājsaimniecībām ar maznodrošināto statusu – vismaz 50% un ne vairāk kā 80% no mediānas. Līdzīga sistēma būtu jāpiemēro sociālo pabalstu apmēriem, personām ar invaliditāti un pensionāriem, uzskata «Saskaņa».

– Galvenais ir tas, ka, sasaistot GMI un pabalstu apmēru ar ienākumu mediānu, mēs varam likumdošanas līmenī uzlikt valstij pienākumu, tos katru gadu paaugstināt. Tas ir, ja ienākumu mediāna palielinās, tad palielinās arī GMI un pabalstu apmērs. Tas radīs papildu sociālās garantijas, tiem cilvēkiem, kas nonākuši grūtībās – uzsvēra Andrejs Klementjevs.

Foto: Saeimas kanceleja