Saeimas “Saskaņas” frakcijas deputāti vēstulē Valsts prezidentam Egilam Levitam norāda, ka grozījumi Augstskolu likumā ir pretrunā ar Satversmes tiesas spriedumu, kas norādīja uz pārmērīgiem svešvalodu lietojuma ierobežojumiem apmācībā privātās augstskolās.

2020.gada jūnijā Satversmes tiesa atzina, ka prasība privātām augstskolām īstenot izglītības programmas tikai valsts valodā neatbilst Satversmes 112. un 113.pantam, jo ierobežo katra indivīda tiesības uz izglītību, akadēmisko brīvību un zinātnisko domu.

– Likumdevējs neizmantoja Satversmes tiesas doto laiku – deviņus mēnešus, lai izstrādātu jaunu regulējumu,” saka Saeimas “Saskaņas” frakcijas deputāts Edgars Kucins.  – Izglītības un zinātnes ministrija attapās un iesniedza grozījumus Augstskolu likumā tikai šā gada 15.martā, faktiski vispār neatstājot laiku saturīgām diskusijām Saeimā. Likumprojekta izskatīšanas gaitā parlamenta Izglītības komisijā netika ņemta vērā kritika un tieši norādījumi par Satversmes tiesas sprieduma ignorēšanu, uz ko norādīja ne tikai opozīcija, bet arī Saeimas Juridiskais birojs, Rektoru padome un Privāto augstskolu asociācija. Šā gada 8.aprīlī likums tika pieņemts Saeimā steidzamības kārtībā.

– Mēs uzskatām, ka Saeimas apstiprinātais variants ir necieņas izrādīšana Satversmes tiesas spriedumam, kurš nav pārsūdzams. Mēs, “Saskaņa”, piedāvājām alternatīvu variantu valodas lietošanas regulējumam privātās augstskolās. Pirmkārt, iesniedzām labojumu, kas nosaka atgriešanos pie iepriekšējās kārtības: valsts regulē valodu lietojumu valsts augstskolās, bet neaiztiek privātās. Kurš maksā, tas arī ir tiesīgs  pasūtīt mūziku. Otrkārt, piedāvājām variantu, kas ļauj privātajām augstskolām pašām izvēlēties, kādā valodā tiks īstenota tā vai cita programma, taču ievieš padziļinātu valsts valodas apguves kursu. Tas būtu labs risinājums ārvalstu studentiem. Treškārt, mēs prasījām samazināt apmācības valodas prasības maģistrantūrās un doktorantūrās. Maģistrantūra un doktorantūra ir augstākās izglītības nākamā pakāpe, kurā ir citi mērķi, kas paredz iesaisti vismaz Eiropas līmeņa zinātniskajā procesā. Ceturtkārt, mēs uzskatām, ka  privātajās augstskolās jāļauj mācīt ne tikai Eiropas Savienības oficiālajās valodās, bet visās Eiropas augstākās izglītības telpas valodās, kas veidojusies Boloņas procesa gaitā, tostarp, arī krievu valodā, – norāda Edgars Kucins.