Saeimas “Saskaņas” frakcijas deputāti vērsušies pie veselības ministres Ilzes Viņķeles ar jautājumu, kā valsts plāno risināt akūto personāla trūkuma problēmu medicīnā. Opozīcija interesējas arī par to, vai Veselības ministrija apsver iespēju izveidot “zaļo koridoru” Baltkrievijas ārstiem, līdzīgi kā Ekonomikas ministrija to dara IT speciālistiem.

Pieprasījumā veselības ministrei Ilzei Viņķelei “Saskaņas” Saeimas deputāti norāda, ka personāla trūkums veselības aprūpes sistēmā jau ir sasniedzis tādu līmeni, ka tiek apdraudētas cilvēka tiesības uz medicīnisko aprūpi. Opozīcija lūdz Veselības ministriju sniegt rīcības plānu personāla deficīta krīzes pārvarēšanai medicīnā un akcentē iespēju piesaistīt mediķus no Baltkrievijas.

“Tagad iespēju apmeklēt ārstu var nākties gaidīt ilgāk par deviņiem mēnešiem. Daļēji tas ir saistīts ar ambulatoro un stacionāro pakalpojumu pārtraukumiem uz trim nedēļām pavasarī sakarā ar Covid -19 izsludināto ārkārtas situāciju. Bet patiesībā galvenais iemesls nav ārkārtas situācija, bet gan hronisks ārstu trūkums pilnīgi visās valsts medicīnas iestādēs,” saka medicīnas speciāliste, Babītes novada vicemēre Darja Cvetkova. “Covid-19 izgaismoja melnos caurumus Latvijas medicīnā , bet, iespējams, krīze Baltkrievijas norāda uz veidu, kā tos aizpildīt. Viens no iespējamiem un salīdzinoši lētiem risinājumiem ir – uzaicināt darbā ārstus no krīzes pārņemtās Baltkrievijas.”

Pēc Darjas Cvetkovas teiktā, pašlaik Baltkrievijā ideoloģisku apsvērumu dēļ tiek atlaisti visu līmeņu medicīnas darbinieki – sākot no medmāsām līdz pat īstiem medicīnas spīdekļiem.

“Ekonomikas ministrija piedāvā Baltkrievijas IT uzņēmumiem pārcelt savu biznesu uz Latviju. Un rada tā saukto “zaļo koridoru”, atvieglojot birokrātiskās procedūras, kas nepieciešamas biznesa pārcelšanai. Protams, situācija IT un veselības aprūpes jomā ir principiāli atšķirīgas. Runa ir par dažādām metodēm, kā piesaistīt speciālistus Latvijai. Bet ir svarīgi definēt politisko nostāju: valstij ir jāatzīst, ka nozarei ir nepieciešami ārvalstu speciālisti, viņi jāaicina un jāsāk radīt apstākļi šādu speciālistu adaptācijai vietējam darba tirgum – tostarp, apmaksājot valsts valodas kursus,” saka Saeimas deputāte Regīna Ločmele. “Un vēl. Latvija ne reizi vien oficiāli paudusi atbalstu Baltkrievijas demokratizācijas procesam. Tagad mums ir reālas iespējas, pirmkārt, sniegt palīdzīgu roku tiem, kuri patiešām ir spiesti bēgt no represijām, un, otrkārt, palielināt medicīnisko pakalpojumu pieejamību saviem iedzīvotājiem. Un mums jāatceras, ka Lietuvai un Polijai jau tagad ir plāni piesaistīt ārstus no Baltkrievijas – par kvalificētu darbaspēku ir spēcīga konkurence. ”

Foto: Saeimas kanceleja