Šodien Saeima otrajā, galīgajā lasījumā izskatīs likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, kas paredz, ka attālinātās mācības kļūs par pastāvīgu izglītības procesa sastāvdaļu. Saeimas  «Saskaņas» frakcijas deputāti iesniedza grozījumus, kas ļauj attālinātās mācības ieviest  skolās tikai ārkārtas situācijā, vai kā papildinājumu izglītības procesam ar nosacījumu, ka šo izglītības formu akceptē vecāki.

“Covid-19 pandēmijas laikā,  attālinātās mācības  kļuva par vēl nebijušu eksperimentu, kas vēl  ir jāizvērtē. Neskatoties uz to, Izglītības ministrija uzstāj, ka attālinātām mācībām ir  jākļūst par pastāvīgu izglītības formu. Skolotāju un  vecāku viedokļi, kas norāda, ka šāds mācību veids negatīvi ietekmē bērnu akadēmisko sniegumu, tiek ignorēts, – saka Saeimas deputāts, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas loceklis Edgars Kucins.

Mēs uzskatām, ka attālinātās mācības var izmantot divos gadījumos. Pirmais ir ārkārtas situācija. Otrais – vienošanās starp skolu un skolēnu vecākiem. Mūsdienu tehnoloģijas ir jāizmanto izglītībā, un atsevišķos gadījumos, attālinātās mācības var būt efektīvas. Bet tas, kā šī izglītības forma tiek uzspiesta un ieviesta tagad, “no augšas”,  tā ir metodiski nesagatavota un nav ņemti  vērā skolotāju un vecāku viedokļi – ir nepieņemami. Valsts vienkārši  vēlas noņemt no sevis  atbildību par izglītības kvalitāti.

Attālinātajām mācībām ir nepieciešami ievērojami ieguldījumi tehniskajā nodrošinājumā, uzsver «Saskaņa». Tomēr tas vienkārši tiek pārlikts uz pašvaldību pleciem, lai gan šodien jau ir acīmredzams, ka viņi nespēs finansēt šādu tehnisku “lēcienu”. Pašvaldībām faktiski līdz decembrim ir jānodrošina datori un programmas visiem skolotājiem un skolēniem. «Saskaņa» uzstāj, ka valstij, nevis pašvaldībām, būtu jāfinansē attālināto mācību tehniskais atbalsts.

– Ar vienu roku valdošā koalīcija atņem pašvaldībām teju 90 miljonus eiro, mainot  ienākuma nodokļa sadales proporciju no iedzīvotājiem, par labu valsts budžetam, bet ar otru – uzliek jaunus pienākumus, nenodrošinot finansējumu, – norāda Edgars Kucins.

Izskatot likumprojektu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, tika noraidīts «Saskaņas» priekšlikums piešķirt šim mērķim valsts finansējumu. Tomēr valdošais vairākums ar grūtībām, taču atzina nepieciešamību Ministru kabinetā apstiprināt attālināto mācību kārtību – jo šobrīd praktiski nepastāv normatīvais regulējums. Faktiski pati Izglītības ministrija nav nedz organizatoriski, nedz finansiāli gatava eksperimentiem ar “attālinātajām mācībām”.

Pēc juristes un  tiesību aizstāves Elizabetes Krivcovas domām, attālinātās mācības ļauj valstij nerisināt darbinieku trūkuma problēmu skolās, kas neizbēgami negatīvi ietekmēs izglītības kvalitāti.

– Kā dēļ vajadzētu apmācīt pedagogus uz valsts rēķina, ja var nolikt vienu skolotāju kameras priekšā un ļaut viņam pasniegt stundas, piemēram, vairākām skolām – visām septītajām vai devītajām klasēm? Tā taču ir tāda ekonomija! Izglītības ministriju neuztrauc, ka šādā situācijā nevar būt runa par individuālu pieeju skolēnam, uzsver Elizabete Krivcova: -Diemžēl Izglītības ministrijas rīcībā ir daudzi gan tiešas, gan netiešas ietekmes instrumenti uz skolu administrācijām un skolotājiem, kas neveicina pilnvērtīgu diskusiju par reformu nepieciešamību, sagatavotību un kvalitāti. Izglītības ministrija demonstrē boļševiku darba metodes, cenšoties  ar dzelzs roku, iedzīt visus šaubīgajā gaišajā nākotnē.