13.Saeimas “Saskaņas” frakcijas deputāti pieprasa izglītības ministrei Ilgai Šuplinskai detalizētu atskaiti  par to, kā uzsāktās reformas ieviešana – latviešu valodas stundu skaita ievērojama palielināšana mazākumtautību skolās- jau ir ietekmējusi šādu skolu audzēkņu sekmes.  “Saskaņas” frakcija lūdz ministrijai iesniegt informāciju, kādā veidā un ar kādu metodiku tiek īstenots attiecīgais monitorings.

“Nolūkā nodrošināt kvalitatīvu izglītību Latvijas bērniem izglītības politika ir jābalsta uz objektīviem datiem”, tiek norādīts deputātu pieprasījumā Ilgai Šuplinskai. Ieviešot jebkuras reformas, ir jāseko to īstenošanas gaitai, jāvāc, jāapkopo un jāanalizē rezultāti par izglītojamo sasniegumiem.

Ņemot vērā to, ka ir aizvadīts pirmais pusgads kopš mazākumtautību izglītības programmām 1.-7. klasē ir ieviesti jauni valsts valodas izmantošanas nosacījumi, lūdzam sniegt rakstveida atbildes uz šādiem jautājumiem:

  1. Kā ir izmainījies kopējais pamatizglītības skolēnu skaitliskais sastāvs un to skolēnu skaits, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas? Lūdzam sniegt detalizētus datus par minēto skolēnu skaitliskā sastāva dinamiku 2018./2019. mācību gadā un 2019./2020. mācību gadā.
  1. Ar kādiem instrumentiem Izglītības un zinātnes ministrija monitorē mācību valodas reformas ietekmi uz skolēnu sasniegumiem un izglītības kvalitāti? Lūdzam iesniegt ministrijas rīcībā esošo informāciju par mācību valodas reformas ietekmi uz skolēnu sasniegumiem un izglītības kvalitāti, tajā skaitā statistiskos datus, aptaujas, to analīzes, secinājumus u. tml. informāciju.
  2. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA (Programme for International Student Assessment) gada pētījuma rezultāti norāda, ka Latvijā pazeminās mazākumtautību izglītības programmu skolēnu sekmes lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs. Šī tendence kļūst īpaši redzama, salīdzinot 2016. un 2018. gada PISA pētījuma rezultātus. Lūdzam paskaidrot, vai Izglītības un zinātnes ministrija veic izglītības kvalitātes monitoringu šādā griezumā? Kādi secinājumi ir izdarīti par iespējamās negatīvās tendences cēloņiem un kāda ir ministrijas rīcība, lai nodrošinātu vienādu izglītības kvalitāti visiem Latvijas bērniem?
  3. Kādas izmaiņas skolēnu sekmēs 2018./2019. mācību gada otrajā semestrī un 2019./2020.gada pirmajā semestrī ir vērojamas tajos mācību priekšmetos, kuros saskaņā ar grozījumiem Izglītības likumā tika mainīta to mācību valoda no mazākumtautību valodas vai bilingvāli uz mācībām latviešu valodā?
  4. Ņemot vērā, ka vispārējās izglītības sistēmā ir nodrošināta augsta digitalizācijas pakāpe, tiek izmantotas vairākas informatīvas sistēmas, tādas kā e-klase, e-skola, Valsts izglītības informācijas sistēma, lūdzam sniegt informāciju par:

1) 1.-6. klašu skolēnu, kas apgūst mazākumtautību izglītības programmu, gada atzīmju dinamiku, sniedzot dezagregētos datus par katras klases pusgada vidējo balli un pusgada ballēm šādos priekšmetos: matemātika, dabaszinības, latviešu valoda, mazākumtautību valoda un sociālās zinības 2018./2019. mācību gada otrajā semestrī, 2019./2020.gada pirmajā semestrī, norādot katras klases skolēnu skaitu, kam ir attiecīga balle.

2) par 7. klašu skolēnu, kas apgūst mazākumtautību programmu, gada atzīmju dinamiku, sniedzot dezagregētos datus par katras klases pusgada vidējo balli un pusgada ballēm šādos priekšmetos: matemātikā, fizikā, ķīmijā, bioloģijā, latviešu valoda, mazākumtautību valoda, literatūrā un sociālās zinībās 2018./2019. mācību gada otrajā semestrī un 2019./2020.gada pirmajā semestrī, norādot katras klases skolēnu skaitu, kam ir attiecīga balle.