Saeimas «Saskaņas» frakcijas deputāti iesnieguši Satversmes tiesā pieteikumu, kurā lūdz vēlreiz – ņemot vērā faktisko apstākļu maiņu – izvērtēt, vai Satversmes 1., 91. un 109. pants atbilst likuma “Par valsts pensijām” normai, kas noteikusi, ka cilvēki, kuri pensionējušies vecuma vai invaliditātes pensijā pēc 2011. gada 31. decembra, nesaņem piemaksu par padomju perioda darba stāža gadiem un 90. gadu sākumu.

  1. gadā, kad plosījās ekonomiskā krīze un samazinājās valsts budžeta izdevumi, Saeima grozīja likumu “Par valsts pensijām”.

Rezultātā likumdevēja rīcība radīja nevienlīdzīgu situāciju starp divām pensionāru kategorijām – tiem pensionāriem, kuri aizgāja pensijā līdz 2012. gadam un tiem, kuri aizgāja pensijā 2012. gadā. “Vecākās paaudzes” pensionāri saņem piemaksas par stāžu līdz 1996. gadam, bet “jaunākās paaudzes” pensionāri – to nesaņem. Vidēji rēķinot, tie, kuri ir devušies pelnītajā atpūtā 2012. gadā vai vēlāk, katru mēnesi zaudē ap 22-25 eiro,” stāsta Saeimas  «Saskaņas» frakcijas deputāts  Andrejs Klementjevs. 2013. gadā Satversmes tiesa, diemžēl, uzskatījusi likuma “Par valsts pensijām” diskriminējošo normu  par samērīgu sociāli ekonomiskajai situācijai: kad valstij nav naudas, tad svarīgāk ir nodrošināt izmaksas lielākajai daļai pensionāru, nostādot pensionāru mazākumu mazāk izdevīgajā situācijā.

«Saskaņa» uzskata, ka tagad apstākļi – gan sociālekonomiskie, gan demogrāfiskie – ir būtiski mainījušies, un tas ļauj, jau sniedzot jaunus juridiskus argumentus, atkal vērsties Satversmes tiesā.

“Satversmes 91. pants  nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Savukārt 109. pants garantē ikvienam tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos. Taču par kādu vienlīdzību, gadījumā ar pensijām, mēs varam runāt? Nevienlīdzība starp divām pensionāru kategorijām ar katru gadu tikai palielinās,” – uzsver Andrejs Klementjevs. Ja 2012. gadā diskriminācijai tika pakļauts noteikts pensionāru skaits – desmitiem tūkstošu senioru, tad ar katru gadu šis skaits tikai pieaug. Šobrīd Latvijā ir ap 150 tūkstošiem pensionāru, kuri saņem vecuma vai invaliditātes pensiju, un kuriem nepienākas piemaksas par darba stāža gadiem, kas uzkrāti līdz 1996. gadam. Gandrīz katram ceturtajam senioram – 24% – vecuma pensijas apmērs nepārsniedz 200 eiro mēnesī. Starp tiem, kuri saņem invaliditātes pensiju, 80% pensija ir zemāka par 200 eiro. Tātad, arguments, ka  “jaunākās paaudzes” pensionāriem ir  lielas pensijas – neiztur kritiku. Piemaksa par darba stāža gadu, diskriminējošas normas pieņemšanas brīdī bija 1 eiro, ņemot vērā pēdējo indeksāciju – palielinājās, un tas atkal tikai pasliktināja  nevienlīdzību.

Pieteikumā Satversmes tiesai «Saskaņas» deputāti norāda, ka diskriminējošās normas esamību 2013. gadā vēl varēja attaisnot ar slikto sociālekonomisko situāciju valstī, taču kopš tā laika  faktiskie apstākļi ir būtiski mainījušies, un tas ļauj likvidēt nevienlīdzību. Ja 2010. gadā IKP pieaugums bija negatīvs (-2,9%), tad vēlāk tas pieauga katru gadu, sastādot 2018. gadā rekordlielu rādītāju 4,8% apmērā. Valsts budžeta ieņēmumi 2020. gadā pirmo reizi valstī pārsniedza 10 miljardus eiro, salīdzinājumam – 2014. gadā tie bija  8,4 miljardi eiro. Piemaksas pie pensijām par darba stāža gadiem, kas uzkrāti līdz 1996. gadam, tagad tiek maksātas no pamatbudžeta līdzekļiem, nevis no speciālā budžeta līdzekļiem, kā tas bija līdz 2014. gadam. Tātad piemaksu summas palielināšana nepastiprinās slodzi sociālajam budžetam, no kura tiek izmaksātas pensijas.

“Galvenais iemesls, kāpēc līdz šim nav likvidēta nevienlīdzība – ir politiskās gribas trūkums, nevis līdzekļu trūkums. Valdošās koalīcijas pārstāvji, vārdos vairākkārtīgi ir atzinuši taisnīgumu un nepieciešamību atgūt piemaksas pie pensijām. Labklājības ministre Ramona Petraviča pat publiski paziņoja, ka tā ir prioritāte. Tika sagatavoti arī grozījumi likumā “Par valsts pensijām”, kas paredzēja pakāpenisku piemaksu atgūšanu. Pakāpenisku – lai neceltu uzreiz slodzi valsts budžetam. Bet izskatot valsts budžeta paketi 2020, mans priekšlikums atgūt piemaksas, tika noraidīts ar Saeimas balsu vairākumu. Tāpēc nolēmām atkal vērsties Satversmes tiesā, lai panāktu diskriminējošas normas atcelšanu,” norādīja Andrejs Klementjevs.

«Saskaņa» sociāldemokrātiskās partijas frakcijas vārdā

13. Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs

Foto: Saeimas Kanceleja