Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (Jaunā konservatīvā partija) aktivitātes gan COVID -19 pandēmijas izraisītajā ārkārtas situācijā, gan saistībā ar nozares attīstības stratēģisko plānošanu noved pie izglītības sistēmas degradācijas valstī, uzskata Saeimas “Saskaņas” frakcija.

– Valdība maskētā  formā  ir pieņēmusi lēmumu par  pāreju uz attālinātām mācībām  COVID-19 situācijā. Skolu administrācijām ir izvirzītas praktiski neizpildāmas  prasības klātienes mācību organizēšanai, un tām pašām nāksies  Ministru kabineta vietā pieņemt šādu smagu lēmumu, – saka Saeimas “Saskaņas” frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. – Taču valdībai, nevis skolām, ieviešot lokdaunu, ir jānodrošina sociālās garantijas jaunāko klašu skolēnu vecākiem, kuriem uz laiku būs liegta iespēja strādāt.  Būtu jānodrošina piemaksas skolotājiem,  jānodrošina tehniskais aprīkojums attālināto mācību procesam. Varas iestādes ir pārlikušas  atbildību uz skolām. Šajā situācijā Izglītības un zinātnes ministrija parādīja pilnīgu nespēju aizsargāt nozares intereses – skolotāju, vecāku, skolēnu intereses.

Skolotāji, kuri turpina mācīt klātienē, ik dienu riskē ar savu veselību. Pedagogiem, kuri strādā attālināti, nav metodiku, viņi ir spiesti paši iegādāties mācību vajadzībām nepieciešamo tehniku. Tajā pašā laikā 2020./2021. mācību gadā kompetenču reforma jau tiek īstenota 1., 4., 7. un 10. klasēs, un, kā norāda LIZDA, skolotājiem ir atteiktas piemaksas  par darbu šādos apstākļos. Tika noraidīta arī LIZDA prasība pārskatīt skolotāju algu palielināšanas grafiku.

Ārkārtas situācijā, kad bērni ik pa laikam mācās attālināti, vērienīgu reformu – gan kompetences, gan pārejas uz latviešu mācību valodu mazākumtautību skolās – īstenošana ir absolūta profanācija, uzskata juriste un cilvēktiesību aktīviste Elizabete Krivcova. Tomēr Izglītības ministrija nav gatava to atzīt un iesaldēt reformas, kamēr situācija ar COVID-19 normalizēsies.

– Ir brutāli ignorēta viena no LIZDA prasībām – noteikt, ka attālinātas mācības  ir pagaidu pasākums COVID-19 kontekstā, un turpināt normālu darbu pie attālinātas mācības regulējošiem normatīvo aktu  grozījumiem. LIZDA, atzīstot nepieciešamību izmantot tehnoloģijas mācību procesā, asi iebilda pret steigu. Tomēr Šuplinskas kundzes moto – par jebkuru cenu uz  digitālo  nākotni! Tajā pašā laikā skolotāji runā par to, ka attālinātas mācības  pastiprina skolēnu sociālo nevienlīdzību, kas ietekmēs viņu panākumus nākotnē, – uzsver Elizabete Krivcova.

– Ieguvēji  ir bērni no turīgām ģimenēm, kur vecāki katram bērnam var iegādāties mācībām nepieciešamo tehniku. Skolēni no ģimenēm, kurās vecākiem ir laiks papildus strādāt ar bērnu vai ir nauda, lai algotu privātskolotājus. Bērni, kuri ir spiesti dalīt klēpjdatoru ar brāli vai māsu, kuriem nav atsevišķas istabas un iespēju mācīties pie repetitoriem – viņi saņems mazāk kvalitatīvu izglītību. Faktiski visas Ilgas Šuplinskas uzsāktās reformas samazina  kvalitatīvas izglītības pieejamību, izraisa skolēnu segregāciju atkarībā no  ģimenes finansiālā stāvokļa.
Valsts izvirza arvien jaunas prasības skolu administrācijai, skolotājiem un skolēnu vecākiem, bet nepilda savus sociālos pienākumus.

Foto: Saeimas kanceleja