Kārtības labad likumprojekta anotācijā, ar ko tiek pamatoti Nacionālās apvienības piedāvātie Satversmes grozījumi “ģimenes jēdziena” nostiprināšanai, ir ietverts viss šīs kompānijas “džentelmeņu komplekts”: tikumība, latviešu un lībiešu tradīcijas, dzīvesziņa, kristīgās vērtības, Latvijas identitāte Eiropas kultūrtelpā, ebreju kopienas vērtības (??), sabiedrības ataudze. Piesaukts pat Dzintars Rasnačs – acīmredzot, kā eksperts un etalons ģimenes pareizības jautājumos.

Protams, viss minētais ir tikai iegansts. Satversmes tiesas dažādi interpretējamais lēmums ir medusmaize nacionāļiem, lai eksponētos par galvenajiem tradicionālo vērtību sargātājiem. Ar visām savām līdz perfekcijai izkoptajām metodēm – sabiedrību šķeļot, pretstatot un naidojot. Ir diezgan skaidrs, ka NA Satversmes grozījumu projektam Saeimā nav pietiekama atbalsta, taču ap to vingrot, ļaunumu un naidu šķiežot, varēs iespaidīgi.

Absolūti nesatrauc, kā nacionāļi savas partijas iekšienē un savā elektorātā pamatos dažas visai amizantās personīgās dzīves nesakritības ar piedāvāto grozījumu garu un burtu. Nu, piemēram, par to ģimeni kā “vienas sievietes un viena vīrieša” savienību. Bet Oļiņietes arhetips jau laikam viņu izpratnē arī pieder pie klasiskās “dzīvesziņas”…

Interesantāks ir jautājums, kā Nacionālā apvienība “pareizo ģimeņu” aspektā pozicionējas attiecībā pret saviem koalīcijas partneriem Saeimā un valdībā. Kā zināms, tur ir cilvēki, kuri ar pašcieņu iznākuši “no skapja” un neslēpj savu netradicionālo orientāciju. Nemaz jau nerunājot par politisko spēku programmatiskām nostādnēm. Vai nacionāļiem, ja nāksies “norīt” savu Satversmes grozījumu noraidījumu Saeimā, būs pietiekami stingrs mugurkauls, lai rosinātu tautas nobalsošanu? Vai arī tas ielieksies politisko kompromisu vārdā?

Ja Nacionālā apvienība izvēlas spridzināt valdību šādā veidā – lai viņiem veicas! Jo kādreiz jau ir jāsāk runāt par īstām vērtībām, nevis par galveno kritēriju un ideoloģijas stūrakmeni jāizvirza uzstādījums “pret krieviem”. Tas 30 gadus ir bijis visu valdību veidošanas pamats, un mēs uzskatāmi redzam, kur tas ir novedis – dziļā, bezperspektīvā krīzē: parlaments kā butaforisks koalīcijas instruments, iekšēju pretrunu plosīta valdība.

Tas, kas mūs uztrauc šo Satversmes grozījumu sakarā: vai tagad, dziļas krīzes apstākļos, kad vissvarīgākais ir solidarizēties, citam citu atbalstīt, ir īstais laiks visai sabiedrībai ar lielu entuziasmu iesaistīties Nacionālās apvienības politiskajā šovā?

“Saskaņa” šajā NA priekšvēlēšanu kampaņas pasākumā nepiedalīsies. Mēs uzskatām, ka pasauli labāku dara iejūtība, nevis naids.