Šis likumprojekts (“Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, turpmāk – grozījumi ETL) uzsāka savu ceļu Saeimā vēl 2018. gada rudenī – pēc tam kad Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM) apmēram gadu bija solījusi Saeimas atbildīgajai komisijai (Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija) sagatavot un iesniegt nepieciešamās likumdošanas iniciatīvas, kas sakārtotu valsts atbalsta sistēmu elektroenerģijas ražošanai (OIK), nodrošinātu atbilstīgu tās pārraudzību un novērstu krāpniecības tajā, bet EM tā arī “nespēja” šādus likuma grozījumus sagatavot, tāpēc Saeimas komisija pati nāca ar šādu likumdošanas iniciatīvu.

Šī likumprojekta mērķis bija ļoti skaidrs un vienkāršs:

Lai turpmāk novērstu to, ka esošā likuma deleģējuma ietvaros EM nespēj vai nevēlas veidot sekundāro likumdošanu (MK noteikumus) tā, lai nodrošinātu atbilstīgu valsts atbalsta sistēmas izveidi un pārraudzību, tāpēc tika paredzēts noteikt likuma līmenī tādu regulējumu, lai EM būtu pienākums nodrošināt atbilstošu valsts atbalsta kontroli, un likumā noteiktais mērķis (ETL 2.pants)  arī attiecībā uz subsidētās elektroenerģijas ražošanu beidzot tiktu pildīts.
Proti, noteikt likuma līmenī:
·        īstenot reālu un efektīvu atbalsta saņēmēju darbības kontroli, lai novērstu nepamatotu vai nelikumīgu atbalsta izmaksu.
·        noteikt pienākumu anulēt tiesības saņemt atbalstu tiem ražotājiem, kas nepilda atbalsta noteikumus vai krāpjas. Kā arī, paredzot pienākumu, atgūt no tiem nepamatoti izmaksāto atbalstu. (Nevis kā tas ir tagad, kad par šādiem pārkāpumiem komersanti tiek tikai brīdināti.)
·        paredzēt ministrijas pienākumu nodrošināt, lai izmaksājamais atbalsta apmērs būtu samērīgs nevis pārmērīgs – skaidri nosakot, ka aprēķinos ir jāiekļauj, nevis daļa (kā līdz šim), bet viss komersantam samaksātais atbalsts elektroenerģijas ražošanai, ietverot aprēķinos izdevumus samērīgā apmērā (nosakot līmeņatzīmes), kādi tie būtu pamatoti komersantam efektīvi strādājot, nevis jebkāda apmēra izdevumus (kā tas ir bijis iespējams līdz šim).
Diemžēl likumprojekts galīgajā lasījumā būtiski atšķiras no šī likumprojekta mērķī noteiktā – lielā mērā tieši EM virzīto priekšlikumu dēļ, kuri torpedē šī likumprojekta mērķi un šī mērķa kontekstā padara šo likumprojektu par gandrīz bezjēdzīgu.

Tikai daži konkrēti piemēri:
·        Pēc EM priekšlikuma tika sašaurināts atbalsta tvērums, attiecinot likumprojektā izstrādātās normas (piemēram: attiecībā uz kontroli, pārkompensāciju) tikai uz konkrētos likuma pantos piešķirto atbalstu, tādejādi tās neattieksies uz jauno atbalsta shēmu, ar kuru ekonomikas ministrs sola nomainīt esošo OIK atbalsta shēmu jau 2021. gadā – tas ir pirms vispār šīs likuma normas būs reāli pielietojamas, tām vairs jau nebūs jēgas.
·        No likuma ir izņemta norma, kas noteica to pārkāpumu tvērumu, par kuriem pienākums būtu anulēt atļauju saņemt atbalstu, tas atkal ir deleģēts MK, paredzot, ka līdz 2021.g 31. maijam to vispār nebūs iespējams to izdarīt, jo nebūs atbilstošu noteikumu (ETL pārejas noteikumu 81.punkts), bet pēc esošajiem noteikumiem varēs izteikt tikai “brīdinājumu”. Vai tā nav apzināta visatļautības un liela apmēra krāpniecības piesegšana?
·        Nenosakot ražotāju pienākumu pašdeklarēties atbalsta nosacījumu neizpildes gadījumā un neparedzot pienācīgu atbildību par to – likumā paredzētais kontroles mehānisms būs neefektīvs, dārgs, radīs lielu administratīvo slogu, bet  nespēs nodrošināt paredzēto mērķi.
·        Attiecībā uz pārkompensācijas novēršanu – MK noteikumos noteiktā kārtība, kas pieļauj jebkādu izdevumu iekļaušanu aprēķinos (ja vien tie ir pareizi iegrāmatoti), ne tikai netiek novērsta, bet tagad tiek nostiprināta ar likuma spēku (ETL 31.4 pants). Tie ir daudzi miljoni eiro nepamatotu izdevumu, kas tādejādi tiks legalizēti un sabiedrībai būs jāapmaksā.
·        Savukārt nosacījums, ka visām koģenerācijas stacijām pienākums nodrošināt lietderīgās siltumenerģijas izmantošanu stājas spēkā tikai no 2021. gada 1. janvāra – nonāk klajā pretrunā ar Eiropas Savienības koģenerācijai noteiktajiem atbalsta principiem, jo šāda veida koģenerācijai, kur siltums netiek lietderīgi izmantots, atbalstu vispār nepieļauj.

Pēc būtības, likumprojekts šādā redakcijā nevis novērsīs OIK afēras tālāku īstenošanu (kāds sākotnēji bija šī likumprojekta mērķis, un visu Saeimā ievēlēto partiju dotie solījumi Latvijas sabiedrībai), bet gan dod iespēju radīt šai afērai jaunu piesegu, nu jau nostiprinot to ar likuma spēku. Tas radīs tālākas tiesiskas sekas un daudzu miljonu zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai, kurus varēja novērst.

Lai gan likumprojektā daļēji ir atbalstīts deputāta Zariņa priekšlikums, kas uzliek pienākumu EM atklāt jau izdarītās krāpniecības, par kurām EM informācija jau ir pieejama – tas nav pietiekami, lai sasniegtu likumprojekta mērķi. Tādēļ Saeimas frakcija “Saskaņa” balsojumā par šo likumprojektu nepiedalīsies, jo nevar atbalstīt to šādā redakcijā.

Šādu likumprojektu Valsts prezidentam nevajadzētu izsludināt, bet gan atgriezt Saeimai otrreizējai izskatīšanai, lai šis likumprojekts nodrošinātu to mērķu sasniegšanu, kādēļ tas vispār tika radīts, apsolot visai Latvijas sabiedrībai beidzot sakārtot šo valsts atbalsta sistēmu.