Pavasarī, kad pasauli piemeklēja pirmais COVID-19 pandēmijas vilnis, Latvijai paveicās: mūs tas skāra saudzējoši.

Tagad ir pienācis īstais pārbaudījumu laiks. Valstij bija dota īsa vasaras pauze, lai sagatavotos otrajam pandēmijas COVID-19 vilnim, taču pie varas esošie neizmantoja šo iespēju, un tagad viņi soda iedzīvotājus par savām kļūdām.

Valdošais vairākums nenodrošināja maskas pat trūcīgajiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, bet ieviesa naudas sodus par masku nelietošanu sabiedriskās vietās. Opozīcijas un sabiedrības viedokļa spiediena rezultātā ar lielu vilcināšanos tika nolemts uzdot pašvaldībām pienākumu bez maksas izdalīt maskas.

Atklājās, ka maskas, kas iepirktas ārstu un medicīniskā personāla vajadzībām, bija nepietiekamas kvalitātes.

Izrādījās, ka valdība nav gatava maksāt papildus atlīdzību medicīnas darbiniekiem, kuri strādā virsstundas un pakļauj sevi un savas ģimenes riskam.

Kad saslimstības pieaugums kļuva lavīnveidīgs, tika ierobežota testu pieejamība. Tagad iedzīvotāji var veikt testu tikai ar nosūtījumu, ko izrakstījis ģimenes ārsts, kas ne vienmēr ir pieejams. Reizēm uz testu jāgaida pat piecas līdz sešas dienas.

Sabiedrība bija šokēta, ka apstākļos, kad slimnīcās ir 90% gultu noslodze, ārstiem var nākties šķirot pacientus, lemjot, kuri tiks ārstēti un kuri ne. Steigā tiek meklēti resursi, lai slimnīcās nodrošinātu papildu gultasvietas.

Valsts ir visgrūtākās izvēles priekšā starp ekonomiku un veselības aizsardzību. Iepriekšējās krīzes laikā – 2008.-2010. gadā – valdība cilvēku vajadzības upurēja ekonomikas labā, un zaudēja gan cilvēkus, gan ekonomiku. Tagad vēsture atkārtojas: pie varas esošo rīcība atkal apdraud abus.

Valdošā birokrātijas oligarhijas koalīcija nesaprot, kā dzīvo lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju. COVID-19 saasina sociālo nevienlīdzību sabiedrībā. Koronavīruss strauji palielina plaisu starp bagātajiem un nabadzīgajiem, starp “baltajām” un “zilajām” apkaklītēm, un, kā liecina vēsture, šāds sadalījums var beigties ar sociālu sprādzienu.

Pašlaik no šī scenārija var izvairīties tikai vienā veidā – valstij ir jāizstrādā virkne sociālās izlīdzināšanas pasākumu, nodrošinot izdzīvošanu visiem bez izņēmuma. Ir jānodrošina papildu finansējums vajadzīgajā apjomā veselības aprūpei. Jāsniedz atbalsts skolotājiem, kuriem ir vislielākais inficēšanās risks un kuri tagad nodrošina izglītības procesu attālināti.

Valstij ir pienākums ieviest papildu sociālās aizsardzības mehānismus: dīkstāves pabalstu izmaksu, bezdarbnieka pabalstu izmaksas termiņu pagarināšanu.

Viena no atbalsta sniegšanas metodēm gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem var būt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana – no 21% līdz 18% – būtiskām precēm. PVN samazināšana ir pasākums, kas tagad tiek ieviests vairākās Eiropas Savienības valstīs.

Būtu jāatbalsta uzņēmumi, kurus visvairāk skar COVID-19, tostarp ieviešot nodokļu atvieglojumus.

Jāsaglabā visi atvieglotie nodokļu režīmi – mikrouzņēmumi, pašnodarbinātas personas, – kas ļauj izdzīvot mazajiem uzņēmējiem, radošo profesiju pārstāvjiem un pakalpojumu nozarei. Tagad nav īstais laiks lasīt lekcijas par sociālās apdrošināšanas iemaksu priekšrocībām, tagad galvenais uzdevums ir pārziemot, pārdzīvot grūto laiku, saglabājot darbavietas un iespēju ātri atjaunot ekonomisko aktivitāti pēc pandēmijas.