Likumdošanas līmenī būtu jāierobežo siltumapgādes uzņēmumu iespējas nepieslēgt apkuri mājām ar nenozīmīgu parādu – mazāku par 5% no kopējās summas, kas aprēķināta par iepriekšējā apkures sezonā sniegtajiem pakalpojumiem. Šādu priekšlikumu diskusijas laikā par apkures sezonas sākumu Rīgā izteica “Saskaņas” frakcijas deputāte, Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisijas vadītāja Regīna Ločmele.

“Dažas dienas pirms mūsu apakškomitejas sēdes Rīgas namu pārvaldnieka jaunā valde pieņēma lēmumu nomaksāt klientu parādus uzņēmumam Rīgas siltums un pieslēgt apkuri daudzdzīvokļu mājās. Šis lēmums neapšaubāmi ir apsveicams. Dzīvokļu īpašniekiem, kuri godprātīgi maksā rēķinus, nevajadzētu salt parādnieku kaimiņu dēļ. Turklāt pašvaldības uzņēmums RNP, apmaksājot klientu parādus, veic arī sociālo funkciju. Taču pati parādu problēma nekur nav pazudusi: sanāksmē RNP pārstāvji sniedza šokējošu statistiku,” sacīja Regīna Ločmele. “Parādi par māju apkuri kopā ar soda naudu veido apmēram 4 miljonus eiro (iepriekš tika minēts skaitlis 2,5 miljoni eiro, neskaitot sodus). Rīgā ir aptuveni 2000 daudzdzīvokļu māju, kuras nav pilnībā norēķinājušās par iepriekšējās apkures sezonās sniegtajiem pakalpojumiem. Visbeidzot, kopējā parādu summa par komunālajiem pakalpojumiem (ieskaitot apkuri, apsaimniekošanas maksu utt.), ko tagad dažādos veidos, tostarp caur tiesu, piedzen RNP, tuvojas 49 miljoniem eiro. Aptuveni 12 miljoni eiro – gandrīz ceturtā daļa no parādu summas – attiecas uz municipālajiem īres dzīvokļiem, kas pieder pašai Rīgas pašvaldībai. Daudzi parādi ir krīzes gadu mantojums: tie turpinās kopš 2008. – 2010. gada un tos jau var uzskatīt par bezcerīgiem.

Pēc Regīnas Ločmeles domām, problēmas risinājums var būt tikai komplekss:

“Pirmkārt, mums jāsaprot, ka mūsu klimatiskajos apstākļos nedrīkst visu māju sodīt par to, ka dažu dzīvokļu īpašnieki nav samaksājuši rēķinus. Tagad Rīgas siltumam ir tiesības draudēt mājai nepieslēgt apkuri, pat ja parāds ir tikai 400 eiro. Apakškomisijas sēdē es izteicu priekšlikumu ierobežot siltumapgādes uzņēmumu iespējas nepieslēgt apkuri mājām ar nelielu parādu – mazāk kā 5% no kopējās summas, kas aprēķināta par iepriekšējā apkures sezonā sniegtajiem pakalpojumiem. Ekonomikas ministrijas pārstāvji atzina, ka konceptuāli šādu lēmumu varētu atbalstīt. Otrkārt, varbūt jāaizliedz pārdot dzīvokļus ar “uzkrātiem” komunālajiem parādiem. Tagad šādi darījumi ir atļauti. No iepriekšējiem īpašniekiem nākas piedzīt parādus gadiem ilgi,” skaidroja Regīna Ločmele: “Treškārt, jāatrod risinājums, ko darīt ar sliktajiem parādiem, kas saistīti ar krīzes laiku 2008.-2010. g. Ceturtkārt, un tas ir Rīgas pašvaldības uzdevums: ir jāatrisina parādsaistību problēma, kas attiecas uz izīrētajiem pašvaldības dzīvokļiem. Šo dzīvokļu īpašniece ir pati Rīgas pašvaldība, kas deleģējusi savam pašvaldības uzņēmumam Rīgas namu pārvaldnieks komunālo rēķinu iekasēšanu.

Sēdē tika nolemts apkopot diskusijas rezultātus un turpināt darbu pie likumdošanas risinājumu meklēšanas.

Saeimas Mājokļu apakškomisijas sēdē attālināti piedalījās Ekonomikas ministrijas, Valsts kontroles, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, uzņēmumu Rīgas namu pārvaldnieks un Rīgas siltums, Latvijas Pašvaldību savienības, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta un Latvijas Namu pārvaldnieku asociācijas pārstāvji. Rīgas domes pagaidu administrācijas pārstāvji uzaicinājumam piedalīties sēdē neatsaucās.