Šobrīd valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā, kas radusies līdz ar COVID-19 izplatību, vismaz 300 000 Latvijas iedzīvotāji turpina ciest, un maksāt “jaunajiem zemes baroniem” līdz 6% no zemes kadastrālās vērtības par to, ka viņu māja stāv uz citam īpašniekam piederošas zemes.

Lai atrisinātu (ārkārtas situācijas laikā jo īpaši saasinātos) konfliktus, starp zemes un dzīvojamo māju īpašniekiem (pārvaldniekiem) par zemes nomas maksas noteikšanu un būtiski samazinātu tiesvedību skaitu, 13.Saeimas «Saskaņas» frakcijas deputāti iesniedza Grozījumu likumā ‘Par valsts un pašvaldību iedzīvojamo māju privatizāciju”, kas paredz papildināt likuma 54.pantu – ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nedrīkst pārsniegt četrus procentus gadā no zemes kadastrālās vērtības, kurā iekļautas visas zemes īpašnieka izmaksas, kas saistītas ar zemes gabala iznomāšanu.

“Situācija ir jārisina nekavējoties. Valstī ir noteikta ārkārtas situācija, taču Tieslietu ministrija joprojām nav spējusi atrisināt tiesisko vakuumu un piedāvāt skaidru risinājumu. Šobrīd cilvēkiem ir jādomā par savu un tuvinieku veselību un labklājību, nevis jākaro ar “zemes baroniem! Tādēļ mēs uzstājam, ka šie grozījumi ir jāpieņem nekavējoties,” skaidro deputāte Regīna Ločmele-Luņova.

  1. gada aprīlī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā Tieslietu ministrija prezentēja likumprojektu “Grozījumi likumā  “Par atjaunotāLatvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””. Minētajā likumprojektā Tieslietu ministrija piedāvāja pārveidot līdzšinējās piespiedu nomas attiecības par likumiskām zemes lietošanas tiesībām, kā arī paredzēt tām vienotu regulējumu visiem piespiedu dalītā īpašuma gadījumiem neatkarīgi no to izveidošanās tiesiskā pamata. Reformas rezultātā iedzīvotāji maksātu zemes īpašniekiem vienotu maksu par zemes lietošanu – 4% no zemes kadastrālās vērtības.

Minētais likumprojekts joprojām Saeimā nav iesniegts, joprojām tiek skaņots ar Finanšu ministriju un citām valsts institūcijām, un joprojām likumprojekta iesniegšanas termiņš Saeimā nav zināms.

Foto: Saeimas Kanceleja