Pašlaik Rīgā turpinās strīdi starp dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem par zemes piespiedu nomas nenoregulētajām attiecībām. Daudzi zemes īpašnieki, tiesiskās neskaidrības dēļ, atsakās noslēgt zemes nomas līgumus ar pārvaldniekiem, vai vēlas saņemt  ne mazāk par 6% no zemes kadastrālās vērtības.

  1. gada janvārī vairāki tūkstoši Rīgas iedzīvotāju (pēc esošās informācijas, kopumā varētu būt nosūtītas ap 10 000 vēstuļu) saņēma paziņojumu no Kooperatīvās sabiedrības “Vaidavas V” un AS “Pilsētas zemes dienesta” (abi uzņēmumi, iespējams, varētu būt saistīti ar juristu Šlitki), ar priekšlikumiem noslēgt individuālos zemes nomas līgumus un samaksāt īres maksu, jo ar “Rīgas namu pārvaldnieku” šādi līgumi nav noslēgti.

Iedzīvotājiem, kuri saņēmuši šāda veida paziņojumus, iesakām:

  1. Nenoslēgt individuālos līgumus par zemes nomu. Likums nosaka, ka līgumi ir jāslēdz ar visu māju, nevis individuāli ar katru dzīvokļa īpašnieku. Ja dzīvokļu īpašnieki noslēdz vienošanos, tad ir iespējams veikt rēķinu nomaksu   tieši zemes īpašniekam.
  2. Nemaksāt projektā norādīto summu, kamēr nav noskaidrota situācija ar nama pārvaldnieku.
  3. Vērsties pie sava nama pārvaldnieka ar jautājumu vai ir noslēgts zemes nomas līgums, un ja šāda līguma nav, vai tika iekasēts avansa maksājums zemes nomas nomaksai.
  4. Vērsties PTAC ar sūdzību, ka jums tiek piedāvāts noslēgt individuālo zemes nomas līgumu, kas ir pretrunā ar likumu, un liecina par negodīgu komercdarbību no zemes īpašnieka puses.
  5. Šobrīd strādājam pie šī jautājuma atrisināšanas, un tiek plānots, ka situācija noskaidrosies tuvāko divu nedēļu laikā.
  6. Mājas iedzīvotāji, kurus apkalpo Rīgas namu pārvaldnieks, tuvākajā laikā saņems skaidrojumu, kā rīkoties pašreizējā situācijā.
  7. Norādītais kadastra vērtības pieaugums par 40% (zemes izpirkuma piedāvājumā) nav pamatots, jo šobrīd tiek izstrādāti jauni noteikumi zemes kadastrālās vērtības daudzdzīvokļu māju aprēķināšanai, un iespējams, tā samazināsies vai kļūs nemainīga.

Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, kas paredzēja pārveidot līdzšinējās piespiedu nomas attiecības par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām, kā arī noteica vienotu regulējumu visiem piespiedu dalītā īpašuma gadījumiem, neatkarīgi no to izveidošanās tiesiskā pamata, joprojām nav iesniegts Saeimā un tā plānotais  iesniegšanas termiņš nav zināms.