Satversmes tiesas kolēģija ierosinājusi lietu par Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta pirmās daļas un likuma “Par sociālo drošību” 2.2 panta otrās un trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmei.

Ar pieteikumu Satversmes tiesā, prasot šīs normas atzīt par neatbilstošām mūsu valsts pamatlikumam, vērsās Saeimas “Saskaņas” frakcijas deputāti kopā ar deputātēm Ļ.Švecovu un K.Sprūdi.

Pieteikumā Satversmes tiesai deputāti apstrīdēja šādas tiesību normas:

1. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta pirmā daļa: “Garantētais minimālais ienākuma slieksnis ir 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.”

2. Likuma “Par sociālo drošību” 2. panta normas “Minimālo ienākumu slieksnis nav zemāks par 109 eiro” un “Minimālo ienākumu sliekšņus pārskata vienlaikus ne retāk kā reizi trijos gados.”

Savā lēmumā par lietas ierosināšanu Satversmes tiesas kolēģija atzīmē, ka jautājumā par GMI apmēru ST jau 2020. gadā savā spriedumā ir norādījusi, ka likumdevējs nav izlēmis būtiskākos ar garantētā minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu saistītos jautājumus, jo nav definējis, tieši kādām pamatvajadzībām pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai tiek izmaksāts, kā arī nav izstrādājis garantētā minimālā ienākuma līmeņa noteikšanas metodes pamatprincipus. Garantētā minimālā ienākuma līmenis nav noteikts, pamatojoties uz tādu metodi, kas izrietētu no mērķa aizsargāt cilvēka cieņu, izlīdzināt sociālo nevienlīdzību un nodrošināt valsts ilgtspējīgu attīstību.

“Mūsu frakcijas deputāti valdošajai koalīcijai daudzkārt ir norādījuši, ka sociālā atbalsta sistēma trūcīgākajiem cilvēkiem ir nepietiekama. Satversmes 1. un 109. pants uzliek par pienākumu valstij izveidot tādu sociālā nodrošinājuma sistēmu, kas ļautu ikvienam dzīvot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi. Taču valdošā koalīcija ignorēja mūsu argumentus par to, ka noteiktais GMI slieksnis 109 eiro apmērā nevar nodrošināt cilvēka pamatvajadzības. Satversmes tiesas kolēģijas lēmums uzsākt lietu apliecina, ka mums bija pamatoti argumenti. Vai koalīcija tagad ignorēs arī Satversmes tiesu? ”- norāda Saeimas “Saskaņas” frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

“Satversmes tiesa jau pirms diviem gadiem ir atzinusi, ka likumdevējam ir pienākums regulāri pārskatīt sociālās palīdzības minimuma atbilstību aktuālajai situācijai un cilvēku dzīves patiesajiem apstākļiem. Atbilstīgi pieņemtajām likumu izmaiņām, GMI slieksnis tiek pārskatīts “ne retāk kā reizi trijos gados”. Tas nozīmē, ka Saeimai ir tiesības, bet nav pienākuma to darīt katru gadu, lai atbalstu pielāgotu cilvēku patiesajiem dzīves apstākļiem. Turklāt, minimālo ienākumu sliekšņus pārskatot reizi trijos gados, aprēķiniem var tikt izmantoti piecus un vairāk gadus veci dati. Tas ir absurdi, ņemot vērā pašreizējos inflācijas rādītājus!” – uzsver Sociālo un darba lietu komisijas deputāts Andrejs Klementjevs. “Ievērojami pieaugot dzīves dārdzībai, plaisa starp noteikto minimālo ienākumu slieksni un tiem līdzekļiem, kas faktiski nepieciešami pat visminimālāko vajadzību apmierināšanai, kļūst arvien dziļāka.”
Satversmes tiesa uzdevusi Saeimai līdz 2022. gada 24. oktobrim sniegt savu skaidrojumu un juridisko pamatojumu par apstrīdētajām normām. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2023. gada 23. janvāris.