Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena – sarežģīta un godīga, otra – ātra un gļēva.

Sarežģīti un godīgi – vienoties un kopā plecu pie pleca nostrādāt tik, cik būs iespējams. Pusotru mēnesi, pusotru gadu. Rīdzinieki 2017.gadā ievēlēja deputātus no bloka “Saskaņa”/GKR tieši tāpēc, lai viņi strādātu. Tad godam nostrādāsim atlikušo laiku, pēc iespējas vairāk izpildot dotos solījumus un aizstāvēsim to, ko pēdējo 10 gadu laikā spējām izdarīt!

Ātra un gļēva iespēja – nevienoties, personiskās intereses likt augstāk par visu, atmest ar roku uz saviem vēlētājiem un pašiem “atlaisties”. Pie viena arī uz nezināmu laiku atvadīties no cerības saglabāt Rīgu kā pilsētu, kurā pensionāri sabiedriskajā transportā brauc bez maksas, bērni saņem brīvpusdienas, latvieši un nelatvieši strādā kopā, nevis strīdas.

Diemžēl pašreizējais Rīgas mērs ir izvēlējies otro ceļu. Tagad vairs nav svarīgi – tā ir muļķība vai nekrietnība.

Mērķtiecīgi tiek likvidēts viss, ko ir izdevies paveikt iepriekš. Tas viss, ko jūs, deputāti no “Saskaņas” un GKR šajos 10 gados paveicāt! Nonācis pat tik tālu, ka mērs publiski aicina atcelt brīvpusdienas skolās! Zināt, kādēļ? Tāpēc, ka viņa bērniem, kā viņš saka, bezmaksas pusdienas nav vajadzīgas…

Diemžēl, vairs nav nekādu šaubu, ka pašreizējais mērs speciāli piespēlē ministram Jurim Pūcem un dara visu, lai Rīgas dome absolūti prettiesiski tiktu atlaista. Lūk, tāda Mata Hari pašlaik vada galvaspilsētu.

Par šīs muļķības vai nelietības ķīlniekiem ir kļuvuši kā deputāti no “Saskaņas”/GKR bloka, tā, galvenais, arī visi rīdzinieki.

Pilsētu, īpaši krīzes apstākļos, nevar vadīt cilvēks, kurš ir kļuvis par mēru vienīgi tāpēc, ka iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājis čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem. Aiz tiem, kam vajag.

Pilsētu nevar vadīt cilvēks, kura vārds jau ir kļuvis par etalonu divkosībai un meliem. Īpaši skaļi un jautri gribas smieties par pašreizējā mēra paziņojumiem par viņa dziļo naidu pret korupciju, shēmām un aizkulišu vienošanos. Pornoaktrises, kad runā par morāli, izklausās daudz patiesāk un ticamāk.

Neskatoties uz visu notiekošo, es joprojām palieku optimists. Es turpinu ticēt, ka labi cilvēki sarežģītās situācijās var apvienoties un dot pretsparu sliktiem cilvēkiem. Tāpēc šodien es gribu novēlēt spēku un veiksmi visiem saviem kolēģiem un draugiem no “Saskaņas” un GKR. Mēs nekad nebaidījāmies pieņem sarežģītus un godīgus lēmumus. Lai mums izdodas arī šoreiz!