Pagājušās nedēļas domes sēdē tika pieņemti vairāki ļoti nozīmīgi lēmumi, tai skaitā pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu redakcijas nodošana publiskajai apspriešanai. Par būtiskāko lūdzu pastāstīt pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku pilsētas attīstības politikas jautājumos Ņikitu Ņikiforovu:

Uzskatu, ka šodien ir sperts svarīgs solis, ar domes lēmumu tika nodots Teritorijas plānojuma grozījumu 1. redakcija publiskai apspriešanai. Tas tik tiešām ir liels, apjomīgs dokuments, kurš noteiks pilsētas attīstību – vismaz no nekustamā īpašuma investīciju, tūristu piesaistes un biznesa attīstības jautājumu puses – tuvākajiem gadiem. Aicinu iedzīvotājus aktīvi iesaistīties šī dokumenta pilnveidošanā. Domāju, ka visi saprot, ka šobrīd šis dokuments nav ideāls. Tādēļ gan apjoma, gan dažādu pieeju atsevišķiem jautājumiem dēļ, aicinu cilvēkus piedalīties diskusijās, nākt uz publiskās apspriešanas sanāksmēm un sniegt savus priekšlikumus, lai mēs visi kopīgi varētu strādāt pie šī Jūrmalai svarīgā dokumenta. Lai pēc tam neviens nevarētu teikt, ka viņš nepiekrīt, ka viņam nepatīk un tā tālāk – publiskā apspriešana no šī viedokļa ir ļoti svarīga. Tāpēc ir ļoti dīvaini, ka atsevišķi deputāti [tā saucamā opozīcija] šodien balsoja pret nodošanu publiskajai apspriešanai – man rodas jautājums, vai viņi negrib zināt iedzīvotāju viedokli? Vai viņi baidās no saviem vēlētājiem? Tas rada izbrīnu. Tomēr neskatoties uz šo, ar balsu vairākumu teritorijas plāns ir nodots publiskai apspriešanai, aicinot iedzīvotājus iesaistīties.

Otrkārt, domes sēdē tika apstiprināts diezgan praktisks lēmums – par ietvju atjaunošanu, kas ir viena no manām sirdssāpēm, domājot par pilsētas attīstību. Priecājos, ka kolēģi atbalstīja manu ierosinājumu par budžeta grozījumiem un iedalīja papildu 118 000 eiro [no naudas, ko budžetā papildus varēja iedalīt pēc pagājušā gada pārpalikuma precizēšanas – redakcijas piezīme] Strēlnieku un Dubultu prospektiem, kur ietves ir visnoslogotās un vienlaikus vissliktākajā stāvoklī. Līdz ar to mēs šos posmus atjaunosim jau šogad, nevis 2021. gadā, kā plānojām iepriekš un 21. gadā jau varēsim turpināt šo darbu, lai izremontētu visu posmu un savienot – kas, manuprāt, ir svarīgi – atjaunoto un no jauna izbūvēto Dubultu satiksmes mezglu ar grezno Mellužu estrādi. Šie objekti atrodas Strēlnieku un Dubultu prospektu divos galos, kur ir privātmāju rajons un vidusskola un cilvēki to intensīvi izmanto. Tuvākajā laikā, ja laikapstākļi atļaus, mēs sāksim darbu. Par šo lēmumu man ir liels gandarījums.

Vēl viens jautājums, kuru es gribēju izcelt no šodienas domes lēmumiem un kas man šķiet svarīgs – par atbalstu sportam. Jūrmala jau ir ļoti labi zināma ar saviem dažāda mēroga – gan vietējiem, gan starptautiskiem – sporta pasākumiem, kas mums notiek gan pludmalē, gan ielās, t.sk. volejbols, teniss u.c.. Tie ir pasākumi, kas paredzēti gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem. Šinī kontekstā es gribu izdalīt no šodienas dienaskārtības tieši to, ka mēs atbalstam mūsu vietējos sportistus – jūrmalniekus. Tas, pirmām kārtām, ir jautājums par jaunu nolikumu, kas ir izstrādāts par līdzfinansējuma piešķiršanu Jūrmalas sporta komandai un individuālo sportistu dalībai starptautiskos sporta pasākumos. Mēs vēlamies fokusēties uz to, lai atbalstītu ne tikai tos, kas jau ir sasnieguši noteiktu līmeni un kuriem, protams, vajadzīgs finansiāli lielākais atbalsts dalībai starptautiskos pasākumos (gan transporta biļetēm, gan dzīvošanai), bet arī tos, kuri vēl to līmeni nav sasnieguši un kuri piedalās pasākumos šeit pat Latvijā, –  tagad mēs tos arī atbalstīsim labāk. Es domāju, ka tas ir viens no veidiem, kā palīdzēt topošajiem sportistiem sasniegt šo starptautisko līmeni. Jūrmalā ir daudz labi zināmu cilvēku ar izciliem sporta panākumiem, t.sk. var pieminēt gan brāļus Samoilovus, gan arī citus – airētājus un pludmales volejbolistus, tenisistus, un tā tālāk. Es domāju, ka šī jaunā pieeja ir lai arī mazs, bet diezgan svarīgs veids, kā mēs varam atbalstīt mūsu jaunatnes iesaisti sportā un palīdzēt gan viņiem, gan viņu vecākiem to nastu vieglāk turēt.”

Ja atgriežamies pie Teritorijas plānojuma, tad vienmēr ir aktuāls jautājums par applūstošām teritorijām?

Jā, domes sēdes laikā dzirdējām pārmetumus gan par applūdušo teritoriju, gan par grunts ūdeņiem. Un tieši tāpēc šis dokuments ir jānodod publiskajai apspriešanai, lai cilvēki nāktu un izteiktu savu viedokli. Ja viņi dzīvo konkrētā rajonā, tad viņi zina par aktuālām lietām, viņi var padalīties ar šo informāciju oficiāli, nevis, kā nācās dzirdēt, cilvēki nāk pie atsevišķiem deputātiem un saka, ”es nopirku dzīvokli, man applūda pagrabs!” Tā ir problēmas risināšana tad, kad tā jau ir notikusi. Teritorijas plāns, tā jau ir sistēma, lai novērstu iespējamību. Ko mēs mēģinām ieviest ar šo sistēmu, – tas ir kalpot gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, gan arī domei; tas ir plāns, kā mēs attīstīsim pilsētas teritorijas, lai sasniegtu mūsu stratēģiskos mērķus. Tāpēc uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai tas notiek sistemātiski, nevis  kā sūdzību rakstīšanas veidā, jo tas ir pavisam cits žanrs. Mums vajag tādu, tik tiešām visaptverošu pieeju. Mums kā domes darbiniekiem, domes vadībai ir jādomā par daudzām lietām vienlaicīgi, un līdz ar to mums ir jābūvē sistēma, nevis jārisina lokālas problēmas, kad tās parādās akūti, piemēram, kādā konkrētā mājā. Protams, arī tā gadās. Bet te ir runa par sistēmu.

Par stratēģiskajiem mērķiem. Man nebija saprotami arī dažu deputātu iebildumi arī par sporta pasākumu reklamēšanu ārpus Jūrmalas.

Lai šo komentētu, vajag saprast, kādas mums ir starta pozīcijas. Jūrmala tik tiešām atrodas tuvu Rīgai. Būtu naivi uzskatīt, ka Rīgas iedzīvotājs vai tūrists, kas atbrauc uz Rīgu uz divām, trim dienām, neapciemos Jūrmalu. Nosacīti, tūristu kontekstā, mēs esam viens veselums. Līdz ar to diezgan dabiski ir tas, ka mēs sadarbojamies arī ar Rīgas Tūrisma attīstības aģentūru, kas, piesaista tūristus Rīgai – viņi taču brauks arī uz Jūrmalu, tāpēc šī sadarbība ir nepieciešama. Ja šāds sadarbības modelis veiksmīgi strādās, rezultāts būs panākts, uzskatu, ka šo sadarbību var turpināt un domāt par tās paplašināšanu. Jau tagad ir statistika, ka 2019. gadā tūristu skaits Jūrmalā pieaudzis par 5.4% salīdzinot ar 2018. gadu, kaut visā Latvijā pieaugums ir tikai 1.8%. Un mūsu uzdevums – darīt visu iespējamo, lai vēl vairāk tūristu piesaistītu Jūrmalai, jo mēs tomēr esam kūrortpilsēta. Es domāju, ka statistikas skaitļi ļoti labi parāda, ka pēdējos divos gados vismaz ar šo uzdevumu diezgan veikli tiekam galā, jo tūristu skaits pieaug ik gadu, ik kvartālu – un tas ir svarīgi.

Par sporta pasākumiem. Ja mēs runājam par atsevišķiem pasākumiem – tādiem kā, piemēram, velomaratons, protams, ka mēs gaidām ne tikai jūrmalniekus. Tāpēc mums šis pasākums ir jāreklamē arī Rīgā, lai piesaistītu vēl vairāk viesus pilsētā, kuri atbrauks uz maratonu, nobrauks to un, iespējams, pēc tam aizkavēsies kādā kafejnīcā, iespējams, paliks vienu nakti kādā viesnīcā, izmantos laiku, lai pastaigātos gar jūru. Noturēt kaut kādu naudiņu šeit – pilsētai tas nenāks par sliktu, tikai par labu. Tāpēc tas ir diezgan dabiski, ka mēs pie mūsu tuvākajiem kaimiņiem, kuri ir daudz lielāki – cilvēku skaita ziņā – nekā Jūrmala, reklamējamies, lai piesaistītu tās iedzīvotājus atbraukt uz Jūrmalu un izmantot iespēju piedalīties sporta pasākumos, kultūras pasākumos.

Rīgas maratona skrējiens ir kļuvis ļoti augsta līmeņa starptautisks pasākums, tas ir starptautiskajā kalendārā. Runājot par pilsētas attīstības stratēģiskajiem mērķiem – varbūt arī mēs varēsim sagaidīt šāda līmeņa masu sporta pasākumus ne tikai pludmales volejbolā?

Es domāju, ka tam mērķim, kuru pašvaldība, pilsētas vadība, nosprauž sev, ir jābūt diezgan ambiciozam. Citādi mēs tik tiešām kļūsim par tādu mazu Pierīgas pilsētiņu. Es domāju, ka nav jābaidās no izmaiņām. Mērķiem ir jābūt ambicioziem, un pilsētai jāmainās līdzi laikam – visos veidos: būvniecība, komunikācijā, sportā, kultūras dzīve, visādā ziņā – tas ir dzīvs organisms. Mēs nevaram, kā es jau reiz teicu, padarīt Jūrmalu par etnogrāfisku muzeju. Vismaz esošai vadībai tādu mērķu nav. Mēs gribam Jūrmalu padarīt par labāko kūrortu pie Baltijas jūras. Un, manuprāt, mūsu starta pozīcijas ir diezgan labas. Jā, darba ir daudz, bet mērķim ir jābūt ambiciozam.

Avots: Jūrmalas vārds