Tā ir ļaužu grupiņa, kas domā, ka politiskās opozīcijas galvenais princips ir – jo sliktāk, jo labāk. Novest visu līdz absurdam, graut, vienmēr būt pret. Tad pieteikties par saulvežiem, kas uzcels jaunu pasauli. Ja šajā procesā cietīs cilvēki, jo labāk. Emocionāli iedarbīgāk. Kā Zolitūdē.

Viņiem šķiet, ka tā ir svaiga pieeja, tikpat eleganta kā lūsis, ko viņi iesprostojuši savā logo.

Taču viņi nav ne pirmie, ne pēdējie, kas šādi sāk un ātri aiziet. Atstājot kārtējo vilšanos un patiesībā nostiprinot esošo, trīsdesmit gadus nemainīgo varu. Jūs taču atceraties, kā pēc 13.Saeimas vēlēšanām tika izveidota Kariņa valdība? Divi talantīgi jaunpolitiķi ievilka parlamentā revolūciju sološu ļaužu grupiņu, kas sašķīda, tikko zvērestu nodevuši. Atlūzas sacementēja kārtējo labējo vairākumu…

Tagad viņi “Saskaņai” pārmet, ka mēs atbalstām neveiksmīgi strādājošu valdību. Piemin katru balsojumu, kurā mūsu partija bijusi “par”, ja tas atšķiras no viņu pašu “pret”.

Lai palīdzētu kareivīgajiem kolēģiem orientēties politiskajā telpā, paskaidrošu mūsu galvenos principus.

Mēs atbalstām visu, kas nāk par labu cilvēkiem. Mēs noraidām to, kur saskatāms valdošo savtīgums vai vienkārši muļķība. Mēs atturamies, ja jūtam, ka ar mūsu balsīm kāds vēlas manipulēt, spēlēt savas kombinācijas valdības terārija iekšienē. Tik vienkārši.

“Saskaņa” ir opozīcijā valdībai, bet nevis tautai un valstij. Tā ir mūsu vienīgā sarkanā līnija; tā ir būtiska, lai atšķirtu opozīciju no populistiem.