Pedagogiem – lielākas algas par mazāku slodzi. Augstskolām 60% finansējuma pieaugumu.Jauniešiem vairāk budžeta vietu. Policistiem – jaunas telpas, ugunsdzēsējiem – depo remontus.Lauksaimniekiem – degvielas izmaksu kompensācijas.Mediķi Covid-19 laikā esot uzbarojušies, tomēr arī viņiem vēl kaut ko. Pensionāriem – cilvēka cienīgas vecumdienas. Visiem – elektrības, siltumenerģijas, gāzes cenu pieauguma kompensācijas…

Ir sācies lielais solījumu gadatirgus, kas Latvijā tiek izsludināts reizi četros gados.Kā teicis labējo partiju ciltstēvs un klasiķis – nu, kā var nesolīt?!

Līdz šim varas turētājiem pārāk viegli izdevies šis paņēmiens – paņemt vēlētājus uz solījumu āķa un pēc tam “uzmest”.Savā ziņā šo pirmsvēlēšanu leiputriju legalizējusi Satversmes tiesa.Atceramies taču, kā augstskolām tika solīts un likumā jau nobalsots finansējuma ikgadējs pieaugums, taču ST deva iespēju izpildvarai šo likumu nepildīt.Tagad šis spriedums ir stiprs juridisks vairogs tukšu solījumu nesodāmībai.

Viena no mūsu premjera labākajām īpašībām ir viņa dabiskā, gandrīz bērnišķīgā atklātība.Viņš tā arī pasaka – inflācija ir cool, tā audzē ienākumus valsts kasē! Tāpēc mēs tagad solīsim, bet jūs, mīļie cilvēki, maksāsiet – fantastiskās cenas par degvielu, elektrību, pārtiku, siltumenerģiju, malku, šķeldu… Uzkrāsim budžetā kārtīgu naudiņu, bet uz rudeni būsim “labie”.Jo ilgāk novilcināsim atbalsta pasākumus, jo dāsnāki varēsim izskatīties. Citādi vēlētājs līdz 1.oktobrim vēl var aizmirst, kuram viņš ir pateicību parādā!

Taču šobrīd situācija ir cita, cilvēkos krājas bažas, nedrošība par nākotni, spriedze.Tagad solīt un nepildīt ir absolūti bezatbildīgi.Cilvēki gaida nevis gaišo nākotni, bet konkrētu palīdzību tūlīt un tagad. Kāpēc rudenī? Kāpēc kaut kad “tuvākajā laikā”, “drīzumā”, “intensīvi tiek strādāts”, “top kompleksa programma”? Ja valdošajām partijām ir tādi visnotaļ pareizi plāni, nesiet taču šurp uz Saeimu labos likumprojektus, opozīcija tos noteikt atbalstīs! Kur ir?