Kaut arī vēl nav sācies Rīgas domes vēlēšanu oficiālais aģitācijas periods, partijas jau nepacietībā dod signālus par gatavību iekarot Rātsnamu.

Vēl nav skaidrs, vai visas pirmskoronas laikā pieteiktās vēlēšanu sarakstu lokomotīves paliks uz sliedēm, taču visām priekšvēlēšanu programmām gan nāksies rēķināties ar Covid-19 ieviestām korekcijām. Protams, ja vien šīs programmas nav ciniskas lamatas vēlētāju balsu ķeršanai, bet gan domātas ilgtermiņa konkrētam darbam.

“Māršala plāns”, miljons iestādītu koku, 1200 eiro alga auklītēm un 1000 eiro apkopējām, tūlītēja bērnudārza rindu likvidēšana – šos solījumus droši var pievienot tiem pašiem, ar kuriem savulaik Saeimā iekļuva pašreiz valdošais vairākums. Likvidēsim OIK, īstenosim 3X500 programmu, samazināsim zāļu cenu, nost ar koalīcijas padomi – visas šīs labās lietas tika aizmirstas jau nākamajā dienā pēc koalīcijas izveidošanas.

Remontēsim tiltus, asfaltēsim ielas, sakārtosim pagalmus, palielināsim ieņēmumus un optimizēsim izdevumus. Apgaismosim ielas, sakārtosim skolas, iekārtosim velojoslas. Patrulēs policijas, kursēs sabiedriskais transports, zaļos parki un notiks svētki. Savukārt šie solījumi ir no sērijas – bet kā gan citādi? Īsti nav jēgas pārrakstīt priekšvēlēšanu programmā pašvaldībām ar likumu noteiktās funkcijas – tas būs domes darbs, lai arī kurš iekļūs Rīgas pārvaldē.

Tad kas ir tas būtiskais, kas tieši pašlaik ir nepieciešams Rīgai? Kas palīdzēs galvaspilsētai atgūties no pēckoronas krīzes? Manā skatījumā, šobrīd jaunievēlētajai domei vajadzētu īpaši koncentrēties uz divām lietām – plašu atbalstu uzņēmējdarbībai un ļoti precīzi mērķētu sociālo palīdzību.

Rīgas pašvaldībai ir laba pieredze ar tādām programmām kā “Atspēriens” un “Rīgas drosmes grants” – tajās nelielus finanšu līdzekļus biznesa uzsākšanai un attīstībai saņēmuši vairāki simti uzņēmēju. Taču pašlaik ar to vien nepietiek. Ekonomiku “izvilks” nevis aizņemtas naudas iemūrēšana cietumā vai ierullēšana asfaltā, bet gan biznesa ideju, inovāciju attīstība, jaunu dzīvotspējīgu uzņēmumu rašanās. Visdažādāko saskaņojumu vienkāršošana, nodevu un citu maksājumu samazināšana vai iesaldēšana uz laiku – tie ir soļi ekonomiskās rosības veicināšanai galvaspilsētā.

Šis ir arī īstais laiks, lai nopietni pievērstos tā sauktajiem PPP (publiskās un privātās partnerības) projektiem, ar kuriem mums līdz šim nav sekmējies pārāk spoži.

Un medaļas otra puse – daudz precīzāk orientēta sociālā palīdzība. Krīze cilvēkus ir skārusi plaši un dažādi. Vieniem nepieciešama makšķere, bet citiem zivs. Vai pabalsts bērnu sagatavošanai skolai, vai malka, vai dzīvokļa komunālo parādu nomaksāšana. Turklāt kritērijiem sociālā atbalsta sniegšanai jābūt krietni elastīgākiem kā pirmskrīzes laikā. Būtu gaužām slikti, ja pašvaldība, palīdzot saviem iedzīvotājiem, rīkotos tikpat truli, kā to darīja valdība ar dīkstāves pabalstiem.

Atkopsies ekonomika Rīgā – stingru pamatu zem kājām sajutīs arī visa Latvija. Tāda ir šo vēlēšanu atbildība.