Saeimas Sociālo un darba lietu komisija uzdeva Labklājības ministrijai, Veselības ministrijai un Rīgas domei, viena mēneša laikā, izstrādāt vienotu problēmu risinājuma plānu paliatīvās aprūpes pieejamības uzlabošanai. «Saskaņas» deputāts Jānis Krišāns uzsver: ir ļoti svarīgi, lai pie šāda plāna izstrādes tiktu ņemta vērā esošā situācija reģionos, kur organizēt nedziedināmi slimo cilvēku aprūpi ir daudz sarežģītāk nekā lielajās pilsētās.

Paliatīvās aprūpes sistēma Latvijā ir apvīta ar daudzpakāpju sistēmisko birokrātiju, nepieejamību, informācijas un atbalsta trūkumu un milzīgu emocionālo spriedzi. Par paliatīvo aprūpi runā epizodiski un šķiet, tikai tad, kad situācija kļūst kritiska. Katram Latvijas iedzīvotājam ir jāuzdod sev jautājums – kas notiks ar mums vai mūsu līdzcilvēkiem dzīves izskaņā, ja tiks konstatēta smaga, neārstējama slimība? Jau tagad ir tūkstošiem pacientu, kuri saskārušies ar dažādām neārstējamām slimībām (ļaundabīgi audzēji, sirds mazspēja, muguras smadzeņu bojājumi, HIV infekcijas, smadzeņu darbības traucējumi u.c.) un gaida milzīgajās rindās, lai saņemtu paliatīvo aprūpi.

“Latvijas sabiedrība noveco, tas ir dabisks process, līdz ar to paliatīvās aprūpes pieejamība nezaudēs savu aktualitāti. Problēmas šajā jomā ir jārisina nekavējoties, paliatīvās aprūpes pacienti nevar gaidīt pus gadu garās rindās,” skaidro «Saskaņas» deputāts un Sociālo un darba lietu komisijas loceklis Jānis Krišāns.

Bieži vien šādu pacientu aprūpētāji ir viņu tuvinieki, kuri ir spiesti pamest darbu, lai aprūpētu smagi slimo tuvinieku un kaut nedaudz atvieglotu fiziskās un emocionālās ciešanas smagi slimajam pacientam, līdz brīdim, kad viņa dzīvība izdzist. Turklāt, ja nedziedināmi slimo pacientu aprūpē ģimenes loceklis, viņam netiek paredzēta nekāda sociālā aizsardzība.

Viena no centrālajām problēmām paliatīvās aprūpes sistēmā ir invaliditātes grupas piešķiršanas termiņi – invaliditātes grupa netiek piešķirta paātrinātā kārtībā cilvēkiem, kuriem nepieciešama paliatīvā aprūpe.

Brīdī, kad tiks izstrādāti iespējamie risinājumi, nedrīkst aizmirst, ka problēmas paliatīvajā aprūpē ir arī ārpus galvaspilsētas,” uzsver deputāts Jānis Krišāns. Cilvēkiem reģionos šis process ir vēl sarežģītāks – lai iegādātos vitāli nepieciešamos medikamentus, higiēnas preces, aprūpes līdzekļus, bez kuriem nav iedomājam aprūpe, ir jāpārvietojas ar reti kursējošiem autobusiem, pa sliktas kvalitātes ceļiem līdz tuvākajai aptiekai, kas bieži vien atrodas simtiem kilometru attālumā no pacienta dzīvesvietas. Nemaz nerunājot par fizioterapeitu apmeklējumu mājās, medicīnas transportu vai psihologu atbalstu visai ģimenei.

Paliatīvās aprūpes jomā ir milzumdaudz neatrisināto problēmu: nelieli pabalsti, medicīniskā personāla trūkums, pārāk zemi atalgojumi u.c., tādēļ šie jautājumi ir jārisina steidzami, lai visā valstī ikvienam neārstējami slimajam pacientam būtu iespēja saņemt mūsdienīgu, cilvēka cienīgu paliatīvo aprūpi ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos.

Foto: Saeimas Kanceleja