Pēc portāla likumi.lv informācijas šī gada 30. janvārī Latvijā ir 7484 likumi, no tiem spēkā – 5733, no kuriem 4129 ir grozījumi. Tātad likumu pamattekstu skaits ir krietni virs pusotra tūkstoša.

Šobrīd ir spēkā 9945 Ministru kabineta noteikumi, no kuriem vairāk nekā puse ir grozījumi. Tātad spēkā ir 4165 Ministru kabineta noteikumi. Vēl ap 3000 pašvaldību saistošo noteikumu, neskaitāmu instrukciju un vadlīniju….

Kā lai noorientējas visā šajā dokumentu mudžeklī?

Lūk, viens uzskatāms piemērs. Esat nolēmis uzsākt komercdarbību un dodaties uz LIAA mājas lapu. Attiecīgajā nodaļā lasāms teksts “Uzņēmējdarbību jeb komercdarbību regulē dažādi normatīvie akti. Šeit sniegti tikai daži būtiskākie, taču, lai pilnībā pārliecinātos par to, ka esat ņēmis vērā visas likumdošanas prasības attiecībā uz Jūsu izvēlēto darbības sfēru, pārbaudiet http://www.likumi.lv”. Nonākot likumi.lv Jūsu izvērtēšanai 1600 likumi.

Vēl viens pavisam nesen dzirdēts stāsts no jaunas uzņēmīgas sievietes, kas nolēma atvērt kafejnīcu. Lūk, viņas secinājums: “Tā apjuku likumu klāstā un visās prasībās, ka nolēmu nedarīt neko. Secināju, ka visu saprast ir neiespējami un līdz ar to neesmu droša, ka nekļūdīšos un, ja kļūdīšos, mani uzreiz sodīs.”

Tā rīkojas godīgie, kas ir gatavi ievērot likumus. Jautājums, kam ir izdevīga šī situācija – tiem, kuru darbs ir sodīt un kontrolēt, bet varbūt tiem ne visai godīgajiem, kas izmanto šo situāciju saviem savtīgiem un, iespējams, nelikumīgiem mērķiem.

Šobrīd veidojas situācija, kurā bez jurista konsultācijas nevar saprast, kas atļauts, kas ne. Tas kaitē uzņēmējiem, jo kavē reakciju uz tirgus pieprasījumu un sadārdzina produktu. Tas kaitē pašvaldībām, jo neļauj lēti un kvalitatīvi sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem, tas rada apjukumu iedzīvotājos. Nesamērīgi pieaug uzraudzības un kontroles izdevumi.

Esmu pārliecināta, ka “bezkompromisa tiesiskuma” principa ieviešanas pamatā ir normatīvo aktu sakārtošana, mazināšana, dublēšanās un pretrunu novēršana. Nekļūdīšos, ka pilnīgi visas partijas ir to solījušas arī pirmsvēlēšanu laikā.

Inga Goldberga

Taisnības labad jāsaka, ka vismaz jau kādus 10 gadus par šiem jautājumiem tiek runāts, bet visos ziņojumos secinājums viens – “Centieni novērt tiesību normu plūdus nav vainagojušies ar panākumiem”.

Vēl vakar Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai to apliecināja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Un šajos atbildīgo ministriju ziņojumos ir nosaukts arī vainīgais. Citēju “atskatoties uz minētajā Ministru kabineta sēdes protokollēmumā atspoguļotajiem lēmumiem, secināms, ka virkne lēmumu palika neīstenoti politiskā atbalsta trūkuma dēļ”.

Izpildot pirmsvēlēšanu solījumus, sniedzot skaidru politisko atbalstu normatīvisma samazināšanas virzienā, 14.februārī aicināju atbalstīt iesniegtā likumprojekta “Grozījums Saeimas kārtības rullī” tālāku virzību.

Velti piebilst, ka koalīcija to neatbalstīja un, protams, neko likumprojekta vietā arī nepiedāvāja. Tas nozīmē, ka tupināsim dzīvot šajā normatīvo aktu haosā.