Skaldi un valdi. Varas īstenota un pretinieku efektīvi vājinoša stratēģija jau kopš Senās Romas laikiem. Tikai mūsu gadījumā skaldīti tiek paši Latvijas iedzīvotāji un galvenie sķēlēji, atsvešinātību un konfliktu kurinātāji ir nevis ārējie ienaidnieki (tādi protams ir! ), kā vara to cenšas pasniegt, bet gan paši pie varas esošie. Jautājums – kā vārdā, kura interesēs un ar kādu motivāciju tā tiek īstenota? Un – kas vēl svarīgāk – pie kā šis avantūriskais etniskās segregācijas eksperiments var novest?

Trešdaļa valsts iedzīvotāju – drošības apdraudējums?
Lielais jautājums, kas šobrīd tīri objektīvi ir aktuāls vairumam mūsu reģiona valstu, protams, ir drošība. Katrs to stiprina kā māk tempos kādi ir iespējami. Kāds atsakās no gadu simtiem ieturētas neitralitātes (Zviedrija), kāds naski iepērk bruņojumu, kāds aizsāk diskusiju par obligāto dienestu. Svēta lieta – neviens Latvijas patriots pie pilnas apziņas neiestāsies pret nepieciešamību stiprināt Latvijas drošību. Taču ir grūti runāt par drošību valstī, kuras viena trešdaļa iedzīvotāju automātiski tiek uzlūkoti par drošības apdraudējumu, izturoties pret viņiem ar aizdomām tikai tapēc, ka nav etnisks latvietis.

Varas uzsildītā rusofobija, kā uzrūgusi mīkla veļas pāri saprāta malām. Tikko kādas lielas Latvijas slimnīcas ārste atteica dot konsultāciju krieviski runājošai ģimenei tāpēc, ka tā nerunāja latviski. Izrādās – ģimene bija ukraiņi, kuri pakautrējās atzīt, ka ir bēgļi un Latvijā nodzīvotājās divās nedēļās vietējo valodu diemžēl vēl nav paspējuši iemācīties…

Un šis nav vienīgais piemērs. Ir vērts aizdomāties, kā šis rusofobijas spiediens rezonē tajos, uz kuriem tas tiek vērsts? Tas veicina savstarpējo sapratni, uzticēšanos, vēlmi iekļauties, vai tieši otrādi? Vara to saprata jau sen, un tieši tāpēc “integrācijas politika” tika īstenota tā, lai sabiedrības sašķeltība tiktu nostiprināta, nevis mazināta – stiprinot aizvainojumu vieniem, bet otriem – stiprinot bailes un nepatiku pret pirmajiem.

Kad cilvēkam, kurš stāvējis uz barikādēm izsniedz nepilsoņa pasi – viņš diez vai skries nopakaļus, lai pierādītu savu lojalitāti šai valstij. Tā rezultātā tika panākts, ka daudzi Latvijā dzīvojošie nevēlētos pieņemt lietas, kuras vara piedāvāja par pamatu sabiedrības integrācijai. Savukārt latviešiem tas tika  pasniegts, kā cittautiešu nevēlēšanās cienīt latviešu valodu un būt piederīgiem Latvijas valstij – tā vēl vairāk aizskarot šo cilvēku pašcieņu un panākot, ka daudzi no tiem joprojām, pat vēl pēc 30 gadiem, nelieto latviešu valodu.

Šo varas īstenoto segregācijas procesu jo īpaši pastiprina notiekošā traģēdija Ukrainā. Pēdējo mēnešu laikā katram krievvalodīgajam bezmaz publiski ir jānāk klajā ar paziņojumu par nostāju par karu, kura aizsācējs ir cita valsts, ar kuru vienīgā saikne daudziem no viņiem ir vairs tikai valoda. Tas vairo etnisko spriedzi, no kuras ieguvēji būs tikai tie, kam ir vajadzīga nesamierināma sabiedrības sašķeltība. Vērts pajautāt – latvieti, vai tiešām tā ir sabiedrība, kurā tu vēlies dzīvot?

Sašķeltība – medusmaize “apspiesto”aizsāvjiem

Šis etnotranss, kurā tik komfortabli jūtās esošā vara, darbojas nevis Latvijas drošības interesēs, bet patiesībā pret tām. Sašķelta nācija ir vāja nācija. Savukārt vienota tauta – arī krievus, ukraiņus vai baltkrievus ieskaitot, ir neuzvarama.

 

Sabiedrības sašķeltībai bija būtiska nozīme, lai radītu kara situāciju Ukrainā, un tas kalpoja kā iegansts no Krievijas puses, pasniedzot to kā apspiesto aizstāvēšanu pret nacistiem.Varas establišmenta piekoptā Latvijas sabiedrības segregācija pašlaik stiprina tieši šo scenāriju.

Notiekošais sekmēs aizvien dziļāku Latvijas sabiedrības šķelšanos, savstarpēju neiecietību un sapratnes trūkumu. Tas savukārt ģenerēs aizvainojumu, bailes, un naidu – augsni daudz nopietnākam konfliktam sabiedrībā. Un kāds mums nedraudzīgs režīms šo ērti varēs  pārtulkot kā kādas sabiedrības daļas apspiešanu. Iespējamie tālākie  scenāriji nav grūti  apjaušami no Ukrainā pieredzētā.

Bez iecietības un sarunas visu sabiediedrības grupu starpā miera nebūs. Jau tā sarežģītajos apstākoļos iekšējas nesaskaņas tikai vairo mūsu nelabvēļu spēku. Pirms došanās pie nākamo vēlēšanu urnām, latviešu vēlētāj, ir vērts apdomāt, vai esošā vara ir piemērota, lai saspīlējumu mazinātu. Jeb tomēr balsot pār tādu, kas spēj nest mieru un saskaņu.