IZM un ministres plāns par valsts naudu skolotiem informāciju tehnoloģiju speciālistiem un pedagogiem noteikt konkrētu laiku strādāt nozarē ir, maigi sakot, arhaisks, ja ne pat pretvalstisks – pret cilvēktiesībām eiropiskā konteksta izpratnē.

Ar varu mīļš nebūsi. Ar varu nebūsi arī konkurētspējīgs un neiemīlēsi pedagoga profesiju. Laikā, kad jau tā sarežģīti nokomplektēt pedagoģijas studentu grupas, tiek meklēti papildu šķēršļi, lai skolotāju būtu vēl mazāk. Tādējādi tiek mēģināts atrisināt ilgstošo valdības problēmu – nespēju nodrošināt pedagogiem konkurētspējīgu atalgojumu. Tātad – ievilināsim slazdā un tad piespiedu darbā – uz reģioniem. Jo var taču būt tā, ka galvaspilsētā konkrētās jomas pedagogam vakance attiecīgajā brīdī neatrodas. Laipni lūgti represiju un totalitārisma domāšanā!

Vai tiešām šis ir veids, kā skolās ienāks profesiju mīloši pedagogi, kas Latvijas izglītības sistēmu mainīs attīstības virzienā? Nāks ar iniciatīvu un jaunām metodēm? Ir taču arī gadījumi, kad personības īpatnību dēļ darbs klasē nepadodas. Tā būtu vardarbība pret skolēniem, ja totalitāras varas un zināmā mērā pie varas esošo personiskās lielummānijas dēļ citiem cilvēkiem uzlikto klaušu dēļ, skolotājs, kuram, nepatīk savs darbs ilgtermiņā, būtu spiests “atstrādāt” valsts noteikto gadu kvotu. Un ar esošo neadekvāti zemo atalgojumu?!

Tikpat nesaprotama ir iecere attiecībā uz IT studiju absolventiem. Voluntāri aizliegt cilvēkiem karjeras iespējas arī citās valstīs ir tumsonība. Gudriem, talantīgiem un spējīgiem cilvēkiem aizliegsim attīstīt savu talantu? Tāpat nav skaidrs, kā šis mehānisms darbosies, piemēram, – gribu strādāt, bet man neviens uzņēmums Latvijā nepiedāvā spējām un prasmēm atbilstoši atalgotu darba vietu. Tērēsim sociālā budžeta resursus, gaidot kamēr speciālistam atradīsies atbilstošs darbs vai arī talantīgos un spējīgos piespiedīsim strādāt zemāk atalgotu un mazāk kvalificētu darbu – tā teikt: upurēties kāda labā?  Aizliegsim arī strādāt starptautiskos uzņēmumos Latvijā? Nav taču noslēpums, ka tur karjeras mobilitātes iespējas Baltijas un Ziemeļeiropas reģionā ir ierasta prakse, tā arī ir tendence visā pasaulē. Ja speciālistu trūkst, mainiet studiju programmu īstenošanas pieeju, t.sk. palielinot stipendijas, ieviešot iespēju mācīties (varbūt pārskatot mācību ilgumu) un reizē strādāt jau attiecīgajā specialitātē (īpaši IT jomā, pedagoģijā, kā arī citās jomās, kur jau šobrīd katastrofāli trūkst speciālistu). Dodiet iespēju jau tagad! Nevis izdomājat tuvredzīgus un aprobežotus šķēršļus jaunu cilvēku ienākšanai darba tirgū Latvijā, ierobežojot personiskās attīstības un karjeras izaugsmi!  

Šajā kontekstā vēlos arī norādīt uz vienlīdzīgām tiesībām. Šī diskusija (īpaši pedagogu trūkuma aspektā) nav jauna, tomēr tā vienmēr nonākusi pie atziņas, ka nevar būt konkrētu studiju jomu diskriminēšana. Diemžēl jāatzīst, ka vienmēr dominējis viedoklis, kas balstās pagātnē, tajā pagātnē, kad totalitārisms deva risinājumus… Šobrīd visas pazīmes rāda, ka atkal ideja un šāda pieeja „atrasta”… Nevaru pieļaut pat domu par šādas varas laiku atgriešanos Latvijā!

Foto: LETA