Saeimas SASKAŅAS frakcija aicina  pērējos Saeimā pārstāvētos politiskos spēkus  vienoties un  pieņemt atbildīgu, ārkārtas situācijai un sabiedrības interesēm  atbilstošu lēmumu – apturēt administratīvi teritoriālas  reformas turpmāko virzību,  atsākt darbu pie valsts pārvaldes un pašvaldību reformas pēc 2022. gada Saeimas vēlēšanām.

Saeima 2019. gada 21. marta sēdē pieņēma lēmumu turpināt 1998. gadā iesākto teritoriālo reformu un līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas kvalitatīvi  spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.

Saeima savā lēmumā ne tikai uzdeva sagatavot kvalitatīvu reformas turpinājuma  piedāvājumu, bet arī veikt atbilstošas konsultācijas un izstrādāt visus nepieciešamos regulējumus, lai pašvaldības pēc reformas atbilstu jaunajiem apstākļiem un spētu efektīvi darboties.

Tomēr apstākļi ir mainījušies. To rāda situācija valstī un pasaulē pēc COVID -19 izplatības un tam sekojošu ārkārtas pasākumu ieviešanas.  Ekonomiskā krīze pēc tam, kad būsim izgājuši no  COVID-19 dēļ izsludinātās ārkārtas situācijas, būs dziļa. Tādu Latvija vēl nav piedzīvojusi, šobrīd prognozē speciālisti. Līdz ar to Latvija ir lielu izaicinājumu priekšā. Prognozēt, ko katra cilvēka ikdienā ienesīs ārkārtējās situācijas radītās sekas, nav pat iespējams.

Neskatoties uz to, darbs pie novadu reformas, kas jau šobrīd neatbilst jaunajiem apstākļiem, tiek strauji virzīts uz priekšu.  Likumprojekta izskatīšana pirms trešā lasījuma atsākta  ārkārtas situācijas apstākļos, lielā steigā un ierobežojot iespēju diskutēt.  Līdz ar to likumdošanas process ir ne tikai nekvalitatīvs, bet arī  jaunajiem apstākļiem neatbilstošs.

Turklāt reformas virzītāji pat pirms trešā lasījuma nav viesuši skaidrību un vienojušies par pašvaldību līmeņiem, nosaukumiem, teritorijām, funkcijām un, pats galvenais, nav redzējuma par ieguvumiem, ko sniegs piedāvātā  pašvaldību teritoriju reforma.

  1. gada otrā puse un 2021. gada sākums būs laika posms, kad, lai atgūtos no krīzes radītajām sekām, būs nepieciešama saskaņota, pārdomāta un efektīva visu valsts pārvaldes institūciju rīcība, ieskaitot pašvaldības.

Nav pieņemams, ka pašvaldību administratīvā reforma tiks īstenota laikā, kad būs jāpieliek vislielākās pūles ekonomiskās stabilitātes un cilvēku sociālās drošības nodrošināšanai. Nestabilitāte, ko rada jebkura reforma, šādā situācijā ir nepieņemama. Šādos apstākļos nebūs iespējams arī kvalitatīvi sagatavot un realizēt vēlēšanas haotiski un nepārdomātu veidotajās “jaunajās” pašvaldībās. Tas būs reāls apdraudējums demokrātiskajiem procesiem mūsu valstī.

Šādā situācijā virzīt uz priekšu 1998. gadā vairākkārtīgi uzsākto un nepabeigto administratīvi teritoriālo reformu ir bezatbildīgi un pat noziedzīgi.

Jau šobrīd ir skaidrs, ka situācija valstī pēc krīzes būs būtiski mainījusies un prasības valsts pārvaldei un pašvaldībām būs pavisam citas. Tieši tāda reforma – jaunajiem apstākļiem atbilstoša, būs vajadzīga valsts tālākai attīstībai.