Latviju pašreiz ir skārusi krīze, kura pēc saviem mērogiem un sekām varētu būt līdzīga krīzei 90-tajos gados. Cilvēki ielās, kas pārdod lietas no mājām, jauniešu, un ne tikai jauniešu, noziedzība.

Atšķirībā no 90-tajiem mūsu valstij ir ievērojami vairāk savu naudas līdzekļu. Latvija patreiz nav viena, mēs esam ES dalībvalsts.

Tas nozīmē, ka mums ir iespēja nepieļaut 90-to gadu katastrofu. Un tas arī nozīmē, ka līdz brīdim, kad sāksies ekonomikas augšupeja, Latvijai ir jāpalīdz NEKAVEJOTIES KATRAM tās iedzīvotājam, kuram šāds atbalsts ir nepieciešams.

“Saskaņas” piedāvājums krīzes laikam ir sekojošs:

1️. €500 mēnesī katram Latvijas iedzīvotājam, kuram pēc VID datiem uz doto brīdi nav nekādu ienākumu.

2️. €250 mēnesī papildus par katru bērnu ģimenē.

3️. €150 mēnesī kompensācija par komunālajiem pakalpojumiem un €150 mēnesī kompensācija, ja mājoklis tiek īrēts.

 

Termiņš pabalstu izsniegšanai – kopš krīzes stāvokļa izsludināšanas plus 2 mēneši. Pabalsts tiek aprēķināts no pirmās ienākumu zaudēšanas dienas vai no krīzes stāvokļa izsludināšanas, ja Latvijas iedzīvotājs uz to brīdi jau bija zaudējis ienākumu avotu.

 

Neviens no pabalstiem nav saistīts ar faktu – ir vai nav nomaksāti nodokļi uz krīzes stāvokļa ieviešanas brīdi.

Pabalstu izmaksa šādā apjomā var prasīt līdz 1 miljardam eiro, kas ir absolūti sparātīga summa, ņemot vērā, ka Latvija patreiz plāno iztērēt līdz 4 miljardiem eiro, lai cīnītos ar krīzes sekām.

Iztērēt 1 miljardu eiro no plānotajiem 4 miljardiem tam, lai cilvēkiem nevajadzētu ciest badu? Kurš no politiķiem varētu tam iebilst?

Bez tam, Latvijai ir visas iespējas pacīnīties par kompensācijām no Eiropas līdzekļiem, lai varētu izmaksāt šos pabalstus.

Par šo 3 punktu īstenošanu Latvijā “Saskaņa” patreiz cīnās Saeimas un Eiropas Parlamenta līmenī.

 

Jānis Urbanovičs, “Saskaņas” valdes priekšsēdētājs, Saeimas frakcijas vadītājs

 

Nils Ušakovs, “Saskaņas” domes priekšsēdētājs, Latvijas delegācijas vadītājs sociālistu un demokrātu grupā Eiropas Parlamentā.